<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><rss version="2.0"
	xmlns:content="http://purl.org/rss/1.0/modules/content/"
	xmlns:wfw="http://wellformedweb.org/CommentAPI/"
	xmlns:dc="http://purl.org/dc/elements/1.1/"
	xmlns:atom="http://www.w3.org/2005/Atom"
	xmlns:sy="http://purl.org/rss/1.0/modules/syndication/"
	xmlns:slash="http://purl.org/rss/1.0/modules/slash/"
	>

<channel>
	<title>Dighanikaye Silakkhandhavaggatika &#8211; Thiền Vipassana Do Thiền Sư S.N. Goenka Giảng Dạy, Phương Thuốc Chữa Bệnh Phiền Não Của Chúng Sinh</title>
	<atom:link href="https://thienvipassana.net/tag/dighanikaye-silakkhandhavaggatika/feed/" rel="self" type="application/rss+xml" />
	<link>https://thienvipassana.net</link>
	<description>Tổng Hợp Chia Sẻ Các Bài Pháp Về Thiền Vipassana (Thiền Tứ Niệm Xứ) Theo Phương Pháp Ngài Thiền Sư S.N. Goenka Giảng Dạy, Các Tài Liệu Dhamma, Trợ Duyên Ai Đó Hữu Duyên Được Vững Vàng Trên Con Đường Tu Tập Giải Thoát Khổ, Được An Lạc Thực Sự, Hoà Hợp Thực Sự, Hạnh Phúc Thực Sự. #vipassana #dhamma #goenka #thienvipassana #buddha #phatphap #phatgiao #thiền</description>
	<lastBuildDate>Sat, 08 May 2021 12:08:34 +0000</lastBuildDate>
	<language>vi</language>
	<sy:updatePeriod>
	hourly	</sy:updatePeriod>
	<sy:updateFrequency>
	1	</sy:updateFrequency>
	<generator>https://wordpress.org/?v=6.9.4</generator>

<image>
	<url>https://thienvipassana.net/wp-content/uploads/2020/05/cropped-LOGO-PHÁP-BẢO-ORIGINAL-7-32x32.png</url>
	<title>Dighanikaye Silakkhandhavaggatika &#8211; Thiền Vipassana Do Thiền Sư S.N. Goenka Giảng Dạy, Phương Thuốc Chữa Bệnh Phiền Não Của Chúng Sinh</title>
	<link>https://thienvipassana.net</link>
	<width>32</width>
	<height>32</height>
</image> 
	<item>
		<title>DIGHANIKAYE SILAKKHANDHAVAGGATIKA</title>
		<link>https://thienvipassana.net/dighanikaye-silakkhandhavaggatika/</link>
		
		<dc:creator><![CDATA[admin]]></dc:creator>
		<pubDate>Sat, 01 May 2021 05:40:54 +0000</pubDate>
				<category><![CDATA[CHÁNH TẠNG PALI]]></category>
		<category><![CDATA[KHO EBOOKS TAM TẠNG TIẾNG PALI]]></category>
		<category><![CDATA[KHO SÁCH EBOOKS]]></category>
		<category><![CDATA[Dighanikaye Silakkhandhavaggatika]]></category>
		<guid isPermaLink="false">https://thienvipassana.net/?p=92015</guid>

					<description><![CDATA[Dighanikaye Silakkhandhavaggatika Saṃvaṇṇanārambhe ratanattayavandanā saṃvaṇṇetabbassa dhammassa pabhavanissayavisuddhipaṭivedanatthaṃ, taṃ pana dhammasaṃvaṇṇanāsu viññūnaṃ bahumānuppādanatthaṃ, taṃ sammadeva tesaṃ uggahadhāraṇādikkamaladdhabbāya sammāpaṭipattiyā sabbahitasukhanipphādanatthaṃ. Atha vā]]></description>
										<content:encoded><![CDATA[<h2 style="text-align: center;"><span style="font-size: 24pt; font-family: tahoma, arial, helvetica, sans-serif;"><a href="https://thienvipassana.net/wp-content/uploads/2021/04/Sīlakkhandhavaggaṭīkā.pdf"><strong>Dighanikaye Silakkhandhavaggatika</strong></a></span></h2>
<p><span style="font-size: 14pt; font-family: tahoma, arial, helvetica, sans-serif;"><span class="fontstyle0">Saṃvaṇṇanārambhe ratanattayavandanā saṃvaṇṇetabbassa dhammassa pabhavanissayavisuddhipaṭivedanatthaṃ, taṃ<br />
pana dhammasaṃvaṇṇanāsu viññūnaṃ bahumānuppādanatthaṃ, taṃ sammadeva tesaṃ<br />
uggahadhāraṇādikkamaladdhabbāya sammāpaṭipattiyā sabbahitasukhanipphādanatthaṃ. Atha vā maṅgalabhāvato,<br />
sabbakiriyāsu pubbakiccabhāvato, paṇḍitehi sammācaritabhāvato, āyatiṃ paresaṃ diṭṭhānugatiāpajjanato ca<br />
saṃvaṇṇanāyaṃ ratanattayapaṇāmakiriyā. Atha vā ratanattayapaṇāmakaraṇaṃ pūjanīyapūjāpuññavisesanibbattanatthaṃ,<br />
taṃ attano yathāladdhasampattinimittakassa kammassa balānuppādanatthaṃ, antarā ca tassa asaṅkocanatthaṃ, tadubhayaṃ<br />
anantarāyena aṭṭhakathāya parisamāpanatthaṃ. Idameva ca payojanaṃ ācariyena idhādhippetaṃ. Tathā hi vakkhati – ‘‘iti<br />
me pasannamatino…pe… tassānubhāvenā’’ti. Vatthuttayapūjā hi niratisayapuññakkhettasambuddhiyā aparimeyyappabhāvo<br />
puññātisayoti bahuvidhantarāyepi lokasannivāse antarāyanibandhanasakalasaṃkilesaviddhaṃsanāya pahoti,<br />
bhayādiupaddavañca nivāreti. Yathāha –<br />
‘‘Pūjārahe pūjayato, buddhe yadi va sāvake’’tiādi (dha. pa. 1.195; apa. 1.10.1), tathā –<br />
‘‘Ye bhikkhave buddhe pasannā, agge te pasannā. Agge kho pana pasannānaṃ aggo vipāko hotī’’tiādi (a. ni.<br />
4.34; itivu. 90).<br />
‘‘Buddhoti kittayantassa, kāye bhavati yā pīti;<br />
Varameva hi sā pīti, kasiṇenapi jambudīpassa.<br />
Dhammoti…pe… saṅghoti…pe… dīpassā’’ti. (dī. ni. aṭṭha. 1.6);<br />
Tathā –<br />
‘‘Yasmiṃ, mahānāma, samaye ariyasāvako tathāgataṃ anussarati, nevassa tasmiṃ samaye rāgapariyuṭṭhitaṃ<br />
cittaṃ hoti, na dosa…pe… na mohapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hotī’’tiādi (a. ni. 6.10; 11.11),<br />
‘‘Araññe rukkhamūle vā…pe…<br />
Bhayaṃ vā chambhitattaṃ vā,<br />
Lomahaṃso na hessatī’’ti. (saṃ. ni. 1.249) ca<br />
Tattha yassa vatthuttayassa vandanaṃ kattukāmo, tassa guṇātisayayogasandassanatthaṃ<br />
</span><span class="fontstyle2">‘‘karuṇāsītalahadaya’’</span><span class="fontstyle0">ntiādinā gāthattayamāha. Guṇātisayayogena hi vandanārahabhāvo, vandanārahe ca katā vandanā<br />
yathādhippetappayojanaṃ sādhetīti. Tattha yassā desanāya saṃvaṇṇanaṃ kattukāmo, sā na vinayadesanā viya<br />
karuṇāppadhānā, nāpi abhidhammadesanā viya paññāppadhānā, atha kho karuṇāpaññāppadhānāti tadubhayappadhānameva<br />
tāva sammāsambuddhassa thomanaṃ kātuṃ taṃmūlakattā sesaratanānaṃ ‘‘karuṇāsītalahadaya’’ntiādi vuttaṃ.<br />
Tattha kiratīti karuṇā, paradukkhaṃ vikkhipati, apanetīti attho. Atha vā kiṇātīti karuṇā, paradukkhe sati kāruṇikaṃ<br />
hiṃsati, vibādhatīti attho, paradukkhe sati sādhūnaṃ kampanaṃ hadayakhedaṃ karotīti vā karuṇā. Atha vā kamiti sukhaṃ,<br />
taṃ rundhatīti karuṇā. Esā hi paradukkhāpanayanakāmatālakkhaṇā, attasukhanirapekkhatāya kāruṇikānaṃ sukhaṃ rundhati<br />
vibandhatīti. Karuṇāya sītalaṃ karuṇāsītalaṃ, karuṇāsītalaṃ hadayaṃ assāti karuṇāsītalahadayo, taṃ<br />
</span><span class="fontstyle2">karuṇāsītalahadayaṃ. </span><span class="fontstyle0">Tattha kiñcāpi paresaṃ hitopasaṃhārasukhādiaparihānicchanasabhāvatāya, byāpādāratīnaṃ<br />
ujuvipaccanīkatāya ca sattasantānagatasantāpavicchedanākārappavattiyā mettāmuditānampi cittasītalabhāvakāraṇatā<br />
upalabbhati, tathāpi dukkhāpanayanākārappavattiyā parūpatāpāsahanarasā avihiṃsābhūtā karuṇā visesena bhagavato cittassa<br />
cittapassaddhi viya sītībhāvanimittanti vuttaṃ </span><span class="fontstyle2">‘‘karuṇāsītalahadaya’’</span><span class="fontstyle0">nti. Karuṇāmukhena vā mettāmuditānampi<br />
hadayasītalabhāvakāraṇatā vuttāti daṭṭhabbaṃ.<br />
Atha vā asādhāraṇañāṇavisesanibandhanabhūtā sātisayaṃ niravasesañca sabbaññutaññāṇaṃ viya savisayabyāpitāya<br />
mahākaruṇābhāvaṃ upagatā karuṇāva bhagavato atisayena hadayasītalabhāvahetūti āha </span><span class="fontstyle2">‘‘karuṇāsītalahadaya’’</span><span class="fontstyle0">nti. Atha vā<br />
satipi mettāmuditānaṃ sātisaye hadayasītībhāvanibandhanatte sakalabuddhaguṇavisesakāraṇatāya tāsampi kāraṇanti<br />
karuṇāva bhagavato hadayasītalabhāvakāraṇaṃ vuttā. Karuṇānidānā hi sabbepi buddhaguṇā.<br />
Karuṇānubhāvanibbāpiyamānasaṃsāradukkhasantāpassa hi bhagavato paradukkhāpanayanakāmatāya anekānipi<br />
asaṅkheyyāni kappānaṃ akilantarūpasseva niravasesabuddhakaradhammasambharaṇaniyatassa<br />
</span><span class="fontstyle3">Page 1 sur 144<br />
www.tipitaka.org Vipassana Research Institute</span></span><br />
<span style="font-size: 14pt; font-family: tahoma, arial, helvetica, sans-serif;"><span class="fontstyle0">samadhigatadhammādhipateyyassa ca sannihitesupi sattasaṅkhārasamupanītahadayūpatāpanimittesu na īsakampi<br />
cittasītībhāvassaññathattamahosīti. Etasmiñca atthavikappe tīsupi avatthāsu bhagavato karuṇā saṅgahitāti daṭṭhabbaṃ.<br />
Pajānātīti paññā, yathāsabhāvaṃ pakārehi paṭivijjhatīti attho. Paññāva ñeyyāvaraṇappahānato pakārehi<br />
dhammasabhāvāvajotanaṭṭhena pajjototi paññāpajjoto, savāsanappahānato visesena hataṃ samugghāṭitaṃ vihataṃ,<br />
paññāpajjotena vihataṃ paññāpajjotavihataṃ. Muyhanti tena, sayaṃ vā muyhati, mohanamattameva vā tanti moho, avijjā,<br />
sveva visayasabhāvapaṭicchādanato andhakārasarikkhatāya tamo viyāti tamo, paññāpajjotavihato mohatamo etassāti<br />
paññāpajjotavihatamohatamo, taṃ </span><span class="fontstyle2">paññāpajjotavihatamohatamaṃ</span><span class="fontstyle0">. Sabbesampi hi khīṇāsavānaṃ satipi paññāpajjotena<br />
avijjāndhakārassa vihatabhāve saddhādhimuttehi viya diṭṭhippattānaṃ sāvakehi, paccekasambuddhehi ca<br />
savāsanappahānena sammāsambuddhānaṃ kilesappahānassa viseso vijjatīti sātisayena avijjāppahānena bhagavantaṃ<br />
thomento āha </span><span class="fontstyle2">‘‘paññāpajjotavihatamohatama’’</span><span class="fontstyle0">nti.<br />
Atha vā antarena paropadesaṃ attano santāne accantaṃ avijjāndhakāravigamassa nibbattitattā, tattha ca sabbaññutāya,<br />
balesu ca vasībhāvassa samadhigatattā, parasantatiyañca dhammadesanātisayānubhāvena sammadeva tassa pavattitattā<br />
bhagavāva visesato mohatamavigamena thometabboti āha </span><span class="fontstyle2">‘‘paññāpajjotavihatamohatama’’</span><span class="fontstyle0">nti. Imasmiñca atthavikappe<br />
</span><span class="fontstyle2">‘‘paññāpajjoto’’</span><span class="fontstyle0">ti padena bhagavato paṭivedhapaññā viya desanāpaññāpi sāmaññaniddesena ekasesanayena vā saṅgahitāti<br />
daṭṭhabbaṃ.<br />
Atha vā bhagavato ñāṇassa ñeyyapariyantikattā sakalañeyyadhammasabhāvābodhanasamatthena<br />
anāvaraṇañāṇasaṅkhātena paññāpajjotena sabbañeyyadhammasabhāvacchādakassa mohandhakārassa vidhamitattā<br />
anaññasādhāraṇo bhagavato mohatamavināsoti katvā vuttaṃ </span><span class="fontstyle2">‘‘paññāpajjotavihatamohatama’’</span><span class="fontstyle0">nti. Ettha ca<br />
mohatamavidhamanante adhigatattā anāvaraṇañāṇaṃ kāraṇūpacārena sakasantāne mohatamavidhamanaṃ daṭṭhabbaṃ.<br />
Abhinīhārasampattiyā savāsanappahānameva hi kilesānaṃ ‘‘ñeyyāvaraṇappahāna’’nti, parasantāne pana<br />
mohatamavidhamanassa kāraṇabhāvato anāvaraṇañāṇaṃ ‘‘mohatamavidhamana’’nti vuccatīti.<br />
Kiṃ pana kāraṇaṃ avijjāvigghāto yeveko pahānasampattivasena bhagavato thomanānimittaṃ gayhati, na pana<br />
sātisayaniravasesakilesappahānanti? Tappahānavacaneneva tadekaṭṭhatāya sakalasaṃkilesagaṇasamugghātajotitabhāvato.<br />
Na hi so tādiso kileso atthi, yo niravasesaavijjāppahānena na pahīyatīti. Atha vā vijjā viya sakalakusaladhammasamuppattiyā<br />
niravasesākusaladhammanibbattiyā, saṃsārappavattiyā ca avijjā padhānakāraṇanti tabbigghātavacanena<br />
sakalasaṃkilesagaṇasamugghāto vuttoyeva hotīti vuttaṃ </span><span class="fontstyle2">‘‘paññāpajjotavihatamohatama’’</span><span class="fontstyle0">nti.<br />
Narā ca amarā ca narāmarā, saha narāmarehīti sanarāmaro, sanarāmaro ca so loko cāti sanarāmaraloko, tassa garuti<br />
sanarāmaralokagaru, taṃ </span><span class="fontstyle2">sanarāmaralokagaruṃ. </span><span class="fontstyle0">Etena devamanussānaṃ viya tadavasiṭṭhasattānampi yathārahaṃ<br />
guṇavisesāvahato bhagavato upakāritaṃ dasseti. Na cettha padhānāpadhānabhāvo codetabbo. Añño hi saddakkamo, añño<br />
atthakkamo. Edisesu hi samāsapadesu padhānampi appadhānaṃ viya niddisīyati yathā – ‘‘sarājikāya parisāyā’’ti (apa. aṭṭha.<br />
1.82). Kāmañcettha sattasaṅkhārabhājanavasena tividho loko, garubhāvassa pana adhippetattā garukaraṇasamatthasseva<br />
yujjanato sattalokassavasena attho gahetabbo. So hi lokiyanti ettha puññapāpāni tabbipāko cāti ‘‘loko’’ti vuccati.<br />
Amaraggahaṇena cettha upapattidevā adhippetā.<br />
Atha vā samūhattho loka-saddo samudāyavasena lokīyati paññāpīyatīti. Saha narehīti sanarā, sanarā ca te amarā ceti<br />
sanarāmarā, tesaṃ lokoti sanarāmaralokoti purimanayeneva yojetabbaṃ. Amara-saddena cettha visuddhidevāpi saṅgayhanti.<br />
Te hi maraṇābhāvato paramatthato amarā. Narāmarānaṃyeva ca gahaṇaṃ ukkaṭṭhaniddesavasena, yathā – ‘‘satthā<br />
devamanussāna’’nti (dī. ni. 1.157). Tathā hi sabbānatthapariharaṇapubbaṅgamāya niravasesahitasukhavidhānatapparāya<br />
niratisayāya payogasampattiyā sadevamanussāya pajāya accantupakāritāya,<br />
aparimitanirupamappabhāvaguṇavisesasamaṅgitāya ca sabbasattuttamo bhagavā aparimāṇāsu lokadhātūsu aparimāṇānaṃ<br />
sattānaṃ uttamaṃ gāravaṭṭhānaṃ, tena vuttaṃ – </span><span class="fontstyle2">‘‘sanarāmaralokagaru’’</span><span class="fontstyle0">nti.<br />
Sobhanaṃ gataṃ gamanaṃ etassāti </span><span class="fontstyle2">sugato. </span><span class="fontstyle0">Bhagavato hi veneyyajanupasaṅkamanaṃ ekantena tesaṃ<br />
hitasukhanipphādanato sobhanaṃ, tathā lakkhaṇānubyañjana (dī. ni. 2.33; 3.198-200; ma. ni. 2.385, 386)<br />
paṭimaṇḍitarūpakāyatāyadutavilambita- khalitānukaḍḍhananippīḷanukkuṭikakuṭilākulatādidosarahitaṃ<br />
vilāsitarājahaṃsavasabhavāraṇamigarājagamanaṃ kāyagamanaṃ ñāṇagamanañca<br />
vipulanimmalakaruṇāsativīriyādiguṇavisesasahitamabhinīhārato yāva mahābodhi anavajjatāya sobhanamevāti.<br />
Atha vā sayambhuñāṇena sakalampi lokaṃ pariññābhisamayavasena parijānanto ñāṇena sammā gato avagatoti </span><span class="fontstyle2">sugato.<br />
</span><span class="fontstyle0">Tathā lokasamudayaṃ pahānābhisamayavasena pajahanto anuppattidhammataṃ āpādento sammā gato atītoti </span><span class="fontstyle2">sugato.<br />
</span><span class="fontstyle0">Lokanirodhaṃ nibbānaṃ sacchikiriyābhisamayavasena sammā gato adhigatoti </span><span class="fontstyle2">sugato. </span><span class="fontstyle0">Lokanirodhagāminipaṭipadaṃ<br />
bhāvanābhisamayavasena sammā gato paṭipannoti </span><span class="fontstyle2">sugato. </span><span class="fontstyle0">Sotāpattimaggena ye kilesā pahīnā, te kilese na puneti, na<br />
pacceti, na paccāgacchatīti </span><span class="fontstyle2">sugato</span><span class="fontstyle0">tiādinā nayena ayamattho vibhāvetabbo. Atha vā sundaraṃ ṭhānaṃ sammāsambodhiṃ<br />
nibbānameva vā gato adhigatoti </span><span class="fontstyle2">sugato. </span><span class="fontstyle0">Yasmā vā bhūtaṃ tacchaṃ atthasañhitaṃ vineyyānaṃ yathārahaṃ kālayuttameva<br />
ca dhammaṃ bhāsati, tasmā sammā gadatīti </span><span class="fontstyle2">sugato, </span><span class="fontstyle0">da-kārassa ta-kāraṃ katvā. Iti sobhanagamanatādīhi sugato, taṃ<br />
</span><span class="fontstyle2">sugataṃ.<br />
</span><span class="fontstyle4">Page 2 sur 144<br />
www.tipitaka.org Vipassana Research Institute</span></span><br />
<span style="font-size: 14pt; font-family: tahoma, arial, helvetica, sans-serif;"><span class="fontstyle0">Puññapāpakammehi upapajjanavasena gantabbato gatiyo, upapattibhavavisesā. Tā pana nirayādivasena pañcavidhā,<br />
tāhi sakalassāpi bhavagāmikammassa ariyamaggādhigamena avipākārahabhāvakaraṇena nivattitattā bhagavā pañcahipi<br />
gatīhi suṭṭhu mutto visaṃyuttoti āha – </span><span class="fontstyle2">‘‘gativimutta’’</span><span class="fontstyle0">nti. Etena bhagavato katthacipi gatiyā apariyāpannataṃ dasseti, yato<br />
bhagavā ‘‘devātidevo’’ti vuccati, tenevāha –<br />
‘‘Yena devūpapatyassa, gandhabbo vā vihaṅgamo;<br />
Yakkhattaṃ yena gaccheyyaṃ, manussattañca abbaje;<br />
Te mayhaṃ āsavā khīṇā, viddhastā vinaḷīkatā’’ti. (a. ni. 4.36);<br />
Taṃtaṃgatisaṃvattanakānañhi kammakilesānaṃ aggamaggena bodhimūleyeva suppahīnattā natthi bhagavato<br />
gatipariyāpannatāti accantameva bhagavā sabbabhavayonigativiññāṇaṭṭhitisattāvāsasattanikāyehi suparimutto, taṃ<br />
</span><span class="fontstyle2">gativimuttaṃ. Vande</span><span class="fontstyle0">ti namāmi, thomemīti vā attho.<br />
Atha vā </span><span class="fontstyle2">gativimutta</span><span class="fontstyle0">nti anupādisesanibbānadhātuppattiyā bhagavantaṃ thometi. Ettha hi dvīhākārehi bhagavato<br />
thomanā veditabbā – attahitasampattito, parahitapaṭipattito ca. Tesu attahitasampatti anāvaraṇañāṇādhigamato, savāsanānaṃ<br />
sabbesaṃ kilesānaṃ accantappahānato, anupādisesanibbānappattito ca veditabbā. Parahitapaṭipatti<br />
lābhasakkārādinirapekkhacittassa sabbadukkhaniyyānikadhammadesanāto, viruddhesupi niccaṃ hitajjhāsayato,<br />
ñāṇaparipākakālāgamanato ca. Sā panettha āsayato payogato ca duvidhā parahitapaṭipatti, tividhā ca attahitasampatti<br />
pakāsitā hoti. Kathaṃ? ‘‘Karuṇāsītalahadaya’’nti etena āsayato parahitapaṭipatti, sammā gadanatthena sugata-saddena<br />
payogato parahitapaṭipatti, ‘‘paññāpajjotavihatamohatamaṃ gativimutta’’nti etehi catusaccapaṭivedhatthena ca sugatasaddena tividhāpi attahitasampatti, avasiṭṭhena, ‘‘paññāpajjotavihatamohatama’’nti etena ca sabbāpi<br />
attahitasampattiparahitapaṭipatti pakāsitā hotīti.<br />
Atha vā tīhākārehi bhagavato thomanā veditabbā – hetuto, phalato, upakārato ca. Tattha </span><span class="fontstyle2">hetu </span><span class="fontstyle0">mahākaruṇā, sā<br />
paṭhamapadena nidassitā. </span><span class="fontstyle2">Phalaṃ </span><span class="fontstyle0">catubbidhaṃ – ñāṇasampadā, pahānasampadā, ānubhāvasampadā, rūpakāyasampadā cāti.<br />
Tāsu ñāṇappahānasampadā dutiyapadena saccappaṭivedhatthena ca sugata-saddena pakāsitā honti. Ānubhāvasampadā<br />
tatiyapadena, rūpakāyasampadā yathāvuttakāyagamanasobhanatthena sugata-saddena, lakkhaṇānubyañjanapāripūriyā (dī. ni.<br />
2.33; 3.198-200; ma. ni. 2.385-386) vinā tadabhāvato. </span><span class="fontstyle2">Upakāro </span><span class="fontstyle0">antaraṃ abāhiraṃ karitvā tividhayānamukhena<br />
vimuttidhammadesanā, so sammā gadanatthena sugata-saddena pakāsito hotīti veditabbaṃ.<br />
Tattha ‘‘karuṇāsītalahadaya’’nti etena sammāsambodhiyā mūlaṃ dasseti. Mahākaruṇāsañcoditamānaso hi bhagavā<br />
saṃsārapaṅkato sattānaṃ samuddharaṇatthaṃ katābhinīhāro anupubbena pāramiyo pūretvā anuttaraṃ sammāsambodhiṃ<br />
adhigatoti karuṇā sammāsambodhiyā mūlaṃ. ‘‘Paññāpajjotavihatamohatama’’nti etena sammāsambodhiṃ dasseti.<br />
Anāvaraṇañāṇapadaṭṭhānañhi maggañāṇaṃ, maggañāṇapadaṭṭhānañca anāvaraṇañāṇaṃ ‘‘sammāsambodhī’’ti vuccatīti.<br />
Sammā gadanatthena sugata-saddena sammāsambodhiyā paṭipattiṃ dasseti,<br />
līnuddhaccapatiṭṭhānāyūhanakāmasukhallikattakilamathānuyoga- sassatucchedābhinivesādiantadvayarahitāya<br />
karuṇāpaññāpariggahitāya majjhimāya paṭipattiyā pakāsanato sugata-saddassa. Itarehi sammāsambodhiyā<br />
padhānāppadhānabhedaṃ payojanaṃ dasseti. Saṃsāramahoghato sattasantāraṇañcettha padhānaṃ payojanaṃ,<br />
tadaññamappadhānaṃ. Tesu padhānena parahitappaṭipattiṃ dasseti, itarena attahitasampattiṃ, tadubhayena attahitāya<br />
paṭipannādīsu (pu. pa. 24, 173) catūsu puggalesu bhagavato catutthapuggalabhāvaṃ dasseti. Tena ca<br />
anuttaradakkhiṇeyyabhāvaṃ uttamavandanīyabhāvaṃ, attano ca vandanakiriyāya khettaṅgatabhāvaṃ dasseti.<br />
Ettha ca karuṇāggahaṇena lokiyesu mahaggatabhāvappattāsādhāraṇaguṇadīpanato bhagavato sabbalokiyaguṇasampatti<br />
dassitā hoti, paññāggahaṇena sabbaññutaññāṇapadaṭṭhānamaggañāṇadīpanato sabbalokuttaraguṇasampatti.<br />
Tadubhayaggahaṇasiddho hi attho ‘‘sanarāmaralokagaru’’ntiādinā vipañcīyatīti. Karuṇāggahaṇena ca upagamanaṃ<br />
nirupakkilesaṃ dasseti, paññāggahaṇena apagamanaṃ. Tathā karuṇāggahaṇena lokasamaññānurūpaṃ bhagavato pavattiṃ<br />
dasseti, lokavohāravisayattā karuṇāya, paññāggahaṇena samaññāyānavidhāvanaṃ. Sabhāvānavabodhena hi dhammānaṃ<br />
samaññaṃ atidhāvitvā sattādiparāmasanaṃ hotīti. Tathā karuṇāggahaṇena mahākaruṇāsamāpattivihāraṃ dasseti,<br />
paññāggahaṇena tīsu kālesu appaṭihatañāṇaṃ, catusaccañāṇaṃ, catuppaṭisambhidāñāṇaṃ, catuvessārajjañāṇaṃ.<br />
Karuṇāggahaṇena mahākaruṇāsamāpattiñāṇassa gahitattā sesāsādhāraṇañāṇāni, cha abhiññā, aṭṭhasu parisāsu (ma. ni. 1.151)<br />
akampanañāṇāni, dasa balāni, cuddasa buddhañāṇāni, soḷasa ñāṇacariyā, aṭṭhārasa buddhadhammā, (dī. ni. aṭṭha. 3.305;<br />
vibha. mūla. ṭī. ganthārambhavaṇṇanāya) catucattārīsa ñāṇavatthūni, (saṃ. ni. 2.34) sattasattati ñāṇavatthūnīti (saṃ. ni.<br />
2.34) evamādīnaṃ anekesaṃ paññāppabhedānaṃ vasena ñāṇacāraṃ dasseti.<br />
Tathā karuṇāggahaṇena caraṇasampattiṃ, paññāggahaṇena vijjāsampattiṃ. Karuṇāggahaṇena sattādhipatitā,<br />
paññāggahaṇena dhammādhipatitā. Karuṇāggahaṇena lokanāthabhāvo, paññāggahaṇena attanāthabhāvo. Tathā<br />
karuṇāggahaṇena pubbakāribhāvo, paññāggahaṇena kataññutā. Tathā karuṇāggahaṇena aparantapatā, paññāggahaṇena<br />
anattantapatā. Karuṇāggahaṇena vā buddhakaradhammasiddhi, paññāggahaṇena buddhabhāvasiddhi. Tathā<br />
karuṇāggahaṇena paresaṃ tāraṇaṃ, paññāggahaṇena sayaṃ tāraṇaṃ. Tathā karuṇāggahaṇena sabbasattesu anuggahacittatā,<br />
paññāggahaṇena sabbadhammesu virattacittatā dassitā hoti. Sabbesañca buddhaguṇānaṃ karuṇā ādi, tannidānabhāvato.<br />
Paññā pariyosānaṃ, tato uttarikaraṇīyābhāvato. Iti ādipariyosānadassanena sabbe buddhaguṇā dassitā honti. Tathā<br />
</span><span class="fontstyle5">Page 3 sur 144<br />
www.tipitaka.org Vipassana Research Institute</span></span><br />
<span style="font-size: 14pt; font-family: tahoma, arial, helvetica, sans-serif;"><span class="fontstyle0">karuṇāggahaṇena sīlakkhandhapubbaṅgamo samādhikkhandho dassito hoti. Karuṇānidānañhi sīlaṃ, tato<br />
pāṇātipātādiviratippavattito, sā ca jhānattayasampayoginīti. Paññāvacanena paññākkhandho. Sīlañca<br />
sabbabuddhaguṇānamādi, samādhi majjhe, paññā pariyosānanti. Evampi ādimajjhapariyosānakalyāṇā sabbe buddhaguṇā<br />
dassitā honti, nayato dassitattā. Eso eva hi niravasesato buddhaguṇānaṃ dassanupāyo, yadidaṃ nayaggāhaṇaṃ. Aññathā ko<br />
nāma samattho bhagavato guṇe anupadaṃ niravasesato dassetuṃ. Tenevāha –<br />
‘‘Buddhopi buddhassa bhaṇeyya vaṇṇaṃ,<br />
Kappampi ce aññamabhāsamāno;<br />
Khīyetha kappo ciradīghamantare,<br />
Vaṇṇo na khīyetha tathāgatassā’’ti. (dī. ni. aṭṭha. 1.304; dī. ni. aṭṭha. 3.141; ma. ni. aṭṭha. 3.425, udā. aṭṭha. 53; bu.<br />
vaṃ. aṭṭha. 4.4; cariyā. aṭṭha. nidānakathāyaṃ, pakiṇṇakakathāyaṃ; apa. aṭṭha. 2.6.20);<br />
Teneva ca āyasmatā sāriputtattherenāpi buddhaguṇaparicchedanaṃ pati anuyuttena ‘‘no hetaṃ bhante’’ti (dī. ni. 2.145)<br />
paṭikkhipitvā, ‘‘api ca me bhante dhammanvayo vidito’’ti (dī. ni. 2.146) vuttaṃ.<br />
Evaṃ saṅkhepena sakalasabbaññuguṇehi bhagavantaṃ abhitthavitvā idāni saddhammaṃ thometuṃ<br />
</span><span class="fontstyle2">‘‘buddhopī’’</span><span class="fontstyle0">tiādimāha. Tattha </span><span class="fontstyle2">buddho</span><span class="fontstyle0">ti kattuniddeso. </span><span class="fontstyle2">Buddhabhāva</span><span class="fontstyle0">nti kammaniddeso. </span><span class="fontstyle2">Bhāvetvā, sacchikatvā</span><span class="fontstyle0">ti ca<br />
pubbakālakiriyāniddeso. </span><span class="fontstyle2">Ya</span><span class="fontstyle0">nti aniyamato kammaniddeso. </span><span class="fontstyle2">Upagato</span><span class="fontstyle0">ti aparakālakiriyāniddeso. </span><span class="fontstyle2">Vande</span><span class="fontstyle0">ti kiriyāniddeso, </span><span class="fontstyle2">ta</span><span class="fontstyle0">nti<br />
niyamanaṃ. </span><span class="fontstyle2">Dhamma</span><span class="fontstyle0">nti vandanakiriyāya kammaniddeso. </span><span class="fontstyle2">Gatamalaṃ, anuttara</span><span class="fontstyle0">nti ca tabbisesanaṃ.<br />
Tattha buddha-saddassa tāva ‘‘bujjhitā saccānīti buddho, bodhetā pajāyāti buddho’’tiādinā (mahāni. 192; cūḷani. 95-97;<br />
paṭi. ma. 1.162) niddesanayena attho veditabbo. Atha vā savāsanāya aññāṇaniddāya accantavigamato, buddhiyā vā<br />
vikasitabhāvato buddhavāti </span><span class="fontstyle2">buddho, </span><span class="fontstyle0">jāgaraṇavikasanatthavasena. Atha vā kassacipi ñeyyadhammassa anavabuddhassa<br />
abhāvena ñeyyavisesassa kammabhāvena aggahaṇato kammavacanicchāya abhāvena avagamanatthavaseneva kattuniddeso<br />
labbhatīti buddhavāti buddho, yathā ‘‘dikkhito na dadātī’’ti, atthato pana pāramitāparibhāvito sayambhūñāṇena saha<br />
vāsanāya vihataviddhastaniravasesakileso mahākaruṇāsabbaññutaññāṇādiaparimeyya guṇagaṇādhāro khandhasantāno<br />
buddho. Yathāha –<br />
‘‘Buddhoti yo so bhagavā sayambhū anācariyako pubbe ananussutesu dhammesu sāmaṃ saccāni abhisambujjhi,<br />
tattha ca sabbaññutaṃ patto, balesu ca vasībhāva’’nti (mahāni. 192; cūḷani. 95-97; paṭi. ma. 1.162).<br />
</span><span class="fontstyle2">Api</span><span class="fontstyle0">-saddo sambhāvane, tena ‘‘evaṃ guṇavisesayutto sopi nāma bhagavā’’ti vakkhamānaguṇe dhamme sambhāvanaṃ<br />
dīpeti. </span><span class="fontstyle2">Buddhabhāva</span><span class="fontstyle0">nti sammāsambodhiṃ. </span><span class="fontstyle2">Bhāvetvā</span><span class="fontstyle0">ti uppādetvā, vaḍḍhetvā ca. </span><span class="fontstyle2">Sacchikatvā</span><span class="fontstyle0">ti paccakkhaṃ katvā.<br />
</span><span class="fontstyle2">Upagato</span><span class="fontstyle0">ti patto, adhigatoti attho, etassa ‘‘buddhabhāva’’nti etena sambandho. </span><span class="fontstyle2">Gatamala</span><span class="fontstyle0">nti vigatamalaṃ, niddosanti attho.<br />
</span><span class="fontstyle2">Vande</span><span class="fontstyle0">ti paṇamāmi, thomemi vā. </span><span class="fontstyle2">Anuttara</span><span class="fontstyle0">nti uttararahitaṃ, lokuttaranti attho. </span><span class="fontstyle2">Dhamma</span><span class="fontstyle0">nti yathānusiṭṭhaṃ paṭipajjamāne<br />
apāyato ca, saṃsārato ca apatamāne katvā dhārayatīti dhammo.<br />
Ayañhettha saṅkhepattho – evaṃ vividhaguṇasamannāgato buddhopi bhagavā yaṃ ariyasaṅkhātaṃ dhammaṃ<br />
bhāvetvā, phalanibbānasaṅkhātaṃ pana sacchikatvā anuttaraṃ sammāsambodhiṃ adhigato, tametaṃ buddhānampi<br />
buddhabhāvahetubhūtaṃ sabbadosamalarahitaṃ attano uttaritarābhāvena anuttaraṃ paṭivedhasaddhammaṃ namāmīti.<br />
Pariyattisaddhammassāpi tappakāsanattā idha saṅgaho daṭṭhabbo. Atha vā ‘‘abhidhammanayasamuddaṃ bhāvetvā<br />
adhigacchi, tīṇi piṭakāni sammasī’’ti ca aṭṭhakathāyaṃ vuttattā pariyattidhammassāpi sacchikiriyāsammasanapariyāyo<br />
labbhatīti sopi idha vutto yevāti daṭṭhabbo. Tathā ‘‘yaṃ dhammaṃ bhāvetvā, sacchikatvā’’ti ca vuttattā<br />
buddhakaradhammabhūtāhi pāramitāhi saha pubbabhāge adhisīlasikkhādayopi idha dhamma-saddena saṅgahitāti veditabbā.<br />
Tāpi hi vigatapaṭipakkhatāya vigatamalā, anaññasādhāraṇatāya anuttarā cāti. Tathā hi sattānaṃ<br />
sakalavaṭṭadukkhanissaraṇāya katamahābhinīhāro mahākaruṇādhivāsapesalajjhāsayo paññāvisesapariyodātanimmalānaṃ<br />
dānadamasaññamādīnaṃ uttamadhammānaṃ satasahassādhikāni kappānaṃ cattāri asaṅkheyyāni sakkaccaṃ nirantaraṃ<br />
niravasesaṃ bhāvanāpaccakkhakaraṇehi kammādīsu adhigatavasībhāvo, acchariyācinteyyamahānubhāvo,<br />
adhisīlaadhicittānaṃ paramukkaṃsapāramippatto bhagavā paccayākāre catuvīsatikoṭisatasahassamukhena mahāvajirañāṇaṃ<br />
pesetvā anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambuddhoti.<br />
Ettha ca ‘‘bhāvetvā’’ti etena vijjāsampadāya dhammaṃ thometi, ‘sacchikatvā’ti etena vimuttisampadāya. Tathā<br />
paṭhamena jhānasampadāya, dutiyena vimokkhasampadāya. Paṭhamena vā samādhisampadāya, dutiyena<br />
samāpattisampadāya. Atha vā paṭhamena khayañāṇabhāvena, dutiyena anuppādañāṇabhāvena. Purimena vā vijjūpamatāya,<br />
dutiyena vajirūpamatāya. Purimena vā virāgasampattiyā, dutiyena nirodhasampattiyā. Tathā paṭhamena niyyānabhāvena,<br />
dutiyena nissaraṇabhāvena. Paṭhamena vā hetubhāvena, dutiyena asaṅkhatabhāvena. Paṭhamena vā dassanabhāvena,<br />
dutiyena vivekabhāvena. Paṭhamena vā adhipatibhāvena, dutiyena amatabhāvena dhammaṃ thometi. Atha vā ‘‘yaṃ<br />
dhammaṃ bhāvetvā buddhabhāvaṃ upagato’’ti etena svākkhātatāya dhammaṃ thometi, ‘‘sacchikatvā’’ti etena<br />
sandiṭṭhikatāya. Tathā purimena akālikatāya, pacchimena ehipassikatāya. Purimena vā opaneyyikatāya, pacchimena<br />
paccattaṃ veditabbatāya dhammaṃ thometi.<br />
</span><span class="fontstyle5">Page 4 sur 144<br />
www.tipitaka.org Vipassana Research Institute</span></span><br />
<span style="font-size: 14pt; font-family: tahoma, arial, helvetica, sans-serif;"><span class="fontstyle0">‘‘Gatamala’’nti iminā saṃkilesābhāvadīpanena dhammassa parisuddhataṃ dasseti, ‘‘anuttara’’nti etena aññassa<br />
visiṭṭhassa abhāvadīpanena vipulaparipuṇṇataṃ. Paṭhamena vā pahānasampadaṃ dhammassa dasseti, dutiyena<br />
pabhāvasampadaṃ. Bhāvetabbatāya vā dhammassa gatamalabhāvo yojetabbo. Bhāvanāguṇena hi so dosānaṃ samugghātako<br />
hotīti. Sacchikātabbabhāvena anuttarabhāvo yojetabbo. Sacchikiriyānibbattito hi taduttarikaraṇīyābhāvato<br />
anaññasādhāraṇatāya anuttaroti. Tathā ‘‘bhāvetvā’’ti etena saha pubbabhāgasīlādīhi sekkhā sīlasamādhipaññākkhandhā<br />
dassitā honti, ‘‘sacchikatvā’’ti etena saha asaṅkhatāya dhātuyā asekkhā sīlasamādhipaññākkhandhā dassitā hontīti.<br />
Evaṃ saṅkhepeneva sabbadhammaguṇehi saddhammaṃ abhitthavitvā, idāni ariyasaṅghaṃ thometuṃ<br />
</span><span class="fontstyle2">‘‘sugatassā’’</span><span class="fontstyle0">tiādimāha. Tattha </span><span class="fontstyle2">sugatassā</span><span class="fontstyle0">ti sambandhaniddeso, tassa ‘‘puttāna’’nti etena sambandho. </span><span class="fontstyle2">Orasāna</span><span class="fontstyle0">nti<br />
puttavisesanaṃ. </span><span class="fontstyle2">Mārasenamathanāna</span><span class="fontstyle0">nti orasaputtabhāve kāraṇaniddeso, tena kilesappahānameva bhagavato<br />
orasaputtabhāvakāraṇaṃ anujānātīti dasseti. </span><span class="fontstyle2">Aṭṭhanna</span><span class="fontstyle0">nti gaṇanaparicchedaniddeso, tena ca satipi tesaṃ sattavisesabhāvena<br />
anekasatasahassasaṅkhyabhāve imaṃ gaṇanaparicchedaṃ nātivattantīti dasseti, maggaṭṭhaphalaṭṭhabhāvānativattanato.<br />
</span><span class="fontstyle2">Samūha</span><span class="fontstyle0">nti samudāyaniddeso. </span><span class="fontstyle2">Ariyasaṅgha</span><span class="fontstyle0">nti guṇavisiṭṭhasaṅghātabhāvaniddeso, tena asatipi ariyapuggalānaṃ<br />
kāyasāmaggiyaṃ ariyasaṅghabhāvaṃ dasseti, diṭṭhisīlasāmaññena saṃhatabhāvato. Tattha urasi bhavā jātā, saṃvaddhā ca<br />
orasā. Yathā hi sattānaṃ orasaputtā attajātatāya pitusantakassa dāyajjassa visesena bhāgino honti, evametepi ariyapuggalā<br />
sammāsambuddhassa savanante ariyāya jātiyā jātatāya bhagavato santakassa vimuttisukhassa, ariyadhammaratanassa ca<br />
ekantabhāginoti orasā viya </span><span class="fontstyle2">orasā. </span><span class="fontstyle0">Atha vā bhagavato dhammadesanānubhāvena ariyabhūmiṃ okkamamānā, okkantā ca<br />
ariyasāvakā bhagavato urovāyāmajanitābhijātatāya nippariyāyena ‘‘orasaputtā’’ti vattabbataṃ arahanti. Sāvakehi<br />
pavattiyamānāpi hi dhammadesanā bhagavato ‘‘dhammadesanā’’ icceva vuccati, taṃmūlakattā, lakkhaṇādivisesābhāvato ca.<br />
Yadipi ariyasāvakānaṃ ariyamaggādhigamasamaye bhagavato viya tadantarāyakaraṇatthaṃ devaputtamāro,<br />
māravāhinī vā na ekantena apasādeti, tehi pana apasādetabbatāya kāraṇe vimathite tepi vimathitā eva nāma hontīti āha –<br />
</span><span class="fontstyle2">‘‘mārasenamathanāna’’</span><span class="fontstyle0">nti. Imasmiṃ panatthe ‘māramārasenamathanāna’nti vattabbe ‘‘mārasenamathanāna’’nti<br />
ekadesasarūpekaseso katoti daṭṭhabbaṃ. Atha vā khandhābhisaṅkhāramārānaṃ viya devaputtamārassāpi guṇamāraṇe<br />
sahāyabhāvūpagamanato kilesabalakāyo ‘‘senā’’ti vuccati. Yathāha – ‘‘kāmā te paṭhamā senā’’tiādi (su. ni. 438; mahāni. 28,<br />
68; cūḷani. 47). Sā ca tehi diyaḍḍhasahassabhedā, anantabhedā vā kilesavāhinī<br />
satidhammavicayavīriyasamathādiguṇapaharaṇehi odhiso vimathitā, vihatā, viddhastā cāti </span><span class="fontstyle2">mārasenamathanā, </span><span class="fontstyle0">ariyasāvakā.<br />
Etena tesaṃ bhagavato anujātaputtataṃ dasseti.<br />
Ārakattā kilesehi, anaye na iriyanato, aye ca iriyanato ariyā, niruttinayena. Atha vā sadevakena lokena ‘‘saraṇa’’nti<br />
araṇīyato upagantabbato, upagatānañca tadatthasiddhito ariyā, ariyānaṃ saṅghoti ariyasaṅgho, ariyo ca so, saṅgho cāti vā<br />
ariyasaṅgho, taṃ </span><span class="fontstyle2">ariyasaṅghaṃ. </span><span class="fontstyle0">Bhagavato aparabhāge buddhadhammaratanānampi samadhigamo saṅgharatanādhīnoti<br />
assa ariyasaṅghassa bahūpakārataṃ dassetuṃ idheva </span><span class="fontstyle2">‘‘sirasā vande’’</span><span class="fontstyle0">ti vuttanti daṭṭhabbaṃ.<br />
Ettha ca ‘‘sugatassa orasānaṃ puttāna’’nti etena ariyasaṅghassa pabhavasampadaṃ dasseti, ‘‘mārasenamathanāna’’nti<br />
etena pahānasampadaṃ, sakalasaṃkilesappahānadīpanato. ‘‘Aṭṭhannampi samūha’’nti etena ñāṇasampadaṃ,<br />
maggaṭṭhaphalaṭṭhabhāvadīpanato. ‘‘Ariyasaṅgha’’nti etena pabhavasampadaṃ dasseti, sabbasaṅghānaṃ<br />
aggabhāvadīpanato. Atha vā ‘‘sugatassa orasānaṃ puttāna’’nti ariyasaṅghassa visuddhanissayabhāvadīpanaṃ,<br />
‘‘mārasenamathanāna’’nti sammāujuñāyasāmīcippaṭipannabhāvadīpanaṃ, ‘‘aṭṭhannampi samūha’’nti<br />
āhuneyyādibhāvadīpanaṃ, ‘‘ariyasaṅgha’’nti anuttarapuññakkhettabhāvadīpanaṃ. Tathā ‘‘sugatassa orasānaṃ puttāna’’nti<br />
etena ariyasaṅghassa lokuttarasaraṇagamanasabbhāvaṃ dīpeti. Lokuttarasaraṇagamanena hi te bhagavato orasaputtā jātā.<br />
‘‘Mārasenamathanāna’’nti etena abhinīhārasampadāsiddhaṃ pubbabhāge sammāpaṭipattiṃ dasseti. Katābhinīhārā hi sammā<br />
paṭipannā māraṃ, māraparisaṃ vā abhivijinanti. ‘‘Aṭṭhannampi samūha’’nti etena viddhastavipakkhe sekkhāsekkhadhamme<br />
dasseti, puggalādhiṭṭhānena maggaphaladhammānaṃ pakāsitattā. ‘‘Ariyasaṅgha’’nti aggadakkhiṇeyyabhāvaṃ dasseti.<br />
Saraṇagamanañca sāvakānaṃ sabbaguṇānamādi, sapubbabhāgappaṭipadā sekkhā sīlakkhandhādayo majjhe, asekkhā<br />
sīlakkhandhādayo pariyosānanti ādimajjhapariyosānakalyāṇā saṅkhepato sabbe ariyasaṅghaguṇā pakāsitā honti.<br />
Evaṃ gāthāttayena saṅkhepato sakalaguṇasaṅkittanamukhena ratanattayassa paṇāmaṃ katvā, idāni taṃ nipaccakāraṃ<br />
yathādhippete payojane pariṇāmento </span><span class="fontstyle2">‘‘iti me’’</span><span class="fontstyle0">tiādimāha. Tattha ratijananaṭṭhena </span><span class="fontstyle2">ratanaṃ, </span><span class="fontstyle0">buddhadhammasaṅghā. Tesañhi<br />
‘‘itipi so bhagavā’’tiādinā yathābhūtaguṇe āvajjantassa amatādhigamahetubhūtaṃ anappakaṃ pītipāmojjaṃ uppajjati.<br />
Yathāha –<br />
‘‘Yasmiṃ, mahānāma, samaye ariyasāvako tathāgataṃ anussarati, nevassa tasmiṃ samaye rāgapariyuṭṭhitaṃ<br />
cittaṃ hoti, na dosapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na mohapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, ujugatamevassa tasmiṃ samaye<br />
cittaṃ hoti tathāgataṃ ārabbha. Ujugatacitto kho pana, mahānāma, ariyasāvako labhati atthavedaṃ, labhati<br />
dhammavedaṃ, labhati dhammūpasaṃhitaṃ pāmojjaṃ, pamuditassa pīti jāyatī’’tiādi (a. ni. 6.10; a. ni. 11.11).<br />
Cittīkatādibhāvo vā ratanaṭṭho. Vuttañhetaṃ –<br />
‘‘Cittīkataṃ mahagghañca, atulaṃ dullabhadassanaṃ;<br />
Anomasattaparibhogaṃ, ratanaṃ tena vuccatī’’ti. (khu. pā. aṭṭha. 6.3; dī. ni. aṭṭha. 2.33; su. ni. aṭṭha. 1.226;<br />
</span><span class="fontstyle6">Page 5 sur 144<br />
www.tipitaka.org Vipassana Research Institute</span></span><br />
<span style="font-size: 14pt; font-family: tahoma, arial, helvetica, sans-serif;"><span class="fontstyle7">mahāni. aṭṭha. 50);<br />
Cittīkatabhāvādayo ca anaññasādhāraṇā buddhādīsu eva labbhantīti. Vandanāva </span><span class="fontstyle8">vandanāmayaṃ, </span><span class="fontstyle7">yathā ‘‘dānamayaṃ,<br />
sīlamaya’’nti (dī. ni. 3.305; itivu. 60; netti. 34). Vandanā cettha kāyavācācittehi tiṇṇaṃ ratanānaṃ guṇaninnatā, thomanā vā.<br />
Pujjabhavaphalanibbattanato </span><span class="fontstyle8">puññaṃ, </span><span class="fontstyle7">attano santānaṃ puṇātīti vā. </span><span class="fontstyle8">Suvihatantarāyo</span><span class="fontstyle7">ti suṭṭhu vihatantarāyo, etena attano<br />
pasādasampattiyā, rattanattayassa ca khettabhāvasampattiyā taṃ puññaṃ atthappakāsanassa upaghātakaupaddavānaṃ<br />
vihanane samatthanti dasseti. </span><span class="fontstyle8">Hutvā</span><span class="fontstyle7">ti pubbakālakiriyā, tassa ‘‘atthaṃ pakāsayissāmī’’ti etena sambandho. </span><span class="fontstyle8">Tassā</span><span class="fontstyle7">ti yaṃ<br />
ratanattayavandanāmayaṃ puññaṃ, tassa. </span><span class="fontstyle8">Ānubhāvenā</span><span class="fontstyle7">ti balena.<br />
Evaṃ ratanattayassa nipaccakārakaraṇe payojanaṃ dassetvā, idāni yassā dhammadesanāya atthaṃ saṃvaṇṇetukāmo,<br />
tassā tāva guṇābhitthavanavasena upaññāpanatthaṃ </span><span class="fontstyle8">‘‘dīghassā’’</span><span class="fontstyle7">tiādi vuttaṃ. Tattha </span><span class="fontstyle8">dīghasuttaṅkitassā</span><span class="fontstyle7">ti<br />
dīghappamāṇasuttalakkhitassa, etena ‘‘dīgho’’ti ayaṃ imassa āgamassa atthānugatā samaññāti dasseti. Nanu ca suttāniyeva<br />
āgamo, kassa pana suttehi aṅkananti? Saccametaṃ paramatthato, suttāni pana upādāyapaññatto āgamo. Yathā hi<br />
atthabyañjanasamudāye ‘‘sutta’’nti vohāro, evaṃ suttasamudāye ‘‘āgamo’’ti vohāro.<br />
Paṭiccasamuppādādinipuṇatthasabbhāvato </span><span class="fontstyle8">nipuṇassa. </span><span class="fontstyle7">Āgamissanti ettha, etena, etasmā vā attatthaparatthādayoti āgamo,<br />
āgamo ca so varo cāti </span><span class="fontstyle8">āgamavaro, </span><span class="fontstyle7">āgamasammatehi vā varoti </span><span class="fontstyle8">āgamavaro, </span><span class="fontstyle7">tassa. Buddhānaṃ anubuddhā<br />
</span><span class="fontstyle8">buddhānubuddhā, </span><span class="fontstyle7">buddhānaṃ saccapaṭivedhaṃ anugamma paṭividdhasaccā aggasāvakādayo ariyā. Tehi<br />
atthasaṃvaṇṇanāvasena, guṇasaṃvaṇṇanāvasena ca saṃvaṇṇitassa. Atha vā buddhā ca anubuddhā ca </span><span class="fontstyle8">buddhānubuddhā</span><span class="fontstyle7">ti<br />
yojetabbaṃ. Sammāsambuddheneva hi tiṇṇampi piṭakānaṃ atthavaṇṇanākkamo bhāsito, yā ‘‘pakiṇṇakadesanā’’ti vuccati,<br />
tato saṅgāyanādivasena sāvakehīti ācariyā vadanti.<br />
</span><span class="fontstyle8">Saddhāvahaguṇassā</span><span class="fontstyle7">ti buddhādīsu pasādāvahasampattikassa. Ayañhi āgamo brahmajālādīsu (dī. ni. 1.5-7, 26-28)<br />
sīladiṭṭhādīnaṃ anavasesaniddesādivasena, mahāpadānādīsu (dī. ni. 2.3-5) purimabuddhānampi guṇaniddesādivasena,<br />
pāthikasuttādīsu (dī. ni. 3.3,4) titthiye nimadditvā appaṭivattiyasīhanāda nadanādivasena, anuttariyasuttādīsu (a. ni. 6.8) ca<br />
visesato buddhaguṇavibhāvanena ratanattaye sātisayappasādaṃ āvahati. Saṃvaṇṇanāsu cāyaṃ ācariyassa pakati, yā<br />
taṃtaṃsaṃvaṇṇanāsu ādito tassa tassa saṃvaṇṇetabbassa dhammassa visesaguṇakittanena thomanā. Tathā hi<br />
</span><span class="fontstyle8">papañcasūdanīsāratthappakāsinīmanorathapūraṇīsu aṭṭhasālinī</span><span class="fontstyle7">ādīsu ca yathākkamaṃ ‘‘paravādamathanassa<br />
ñāṇappabhedajananassa dhammakathikapuṅgavānaṃ vicittappaṭibhānajananassa tassa gambhīrañāṇehi ogāḷhassa abhiṇhaso<br />
nānānayavicittassa abhidhammassā’’tiādinā thomanā katā.<br />
Attho kathīyati etāyāti atthakathā, sā eva </span><span class="fontstyle8">aṭṭhakathā, </span><span class="fontstyle7">ttha-kārassa </span><span class="fontstyle8">ṭṭha</span><span class="fontstyle7">-kāraṃ katvā, yathā ‘‘dukkhassa pīḷanaṭṭho’’ti<br />
(paṭi. ma. 2.8). </span><span class="fontstyle8">Ādito </span><span class="fontstyle7">tiādimhi paṭhamasaṅgītiyaṃ. Chaḷabhiññatāya paramena cittavasībhāvena samannāgatattā, jhānādīsu<br />
pañcavidhavasitāsabbhāvato </span><span class="fontstyle8">ca vasino, </span><span class="fontstyle7">therā mahākassapādayo. Tesaṃ </span><span class="fontstyle8">satehi pañcahi</span><span class="fontstyle7">. </span><span class="fontstyle8">Yā</span><span class="fontstyle7">ti yā aṭṭhakathā. </span><span class="fontstyle8">Saṅgītā</span><span class="fontstyle7">ti<br />
atthaṃ pakāsetuṃ yuttaṭṭhāne ‘‘ayaṃ etassa attho, ayaṃ etassa attho’’ti saṅgahetvā vuttā. </span><span class="fontstyle8">Anusaṅgītā </span><span class="fontstyle7">ca yasattherādīhi<br />
</span><span class="fontstyle8">pacchāpi </span><span class="fontstyle7">dutiyatatiyasaṅgītīsu, iminā attano saṃvaṇṇanāya āgamanasuddhiṃ dasseti.<br />
Sīhassa lānato gahaṇato </span><span class="fontstyle8">sīhaḷo, </span><span class="fontstyle7">sīhakumāro. Taṃvaṃsajātatāya tambapaṇṇidīpe khattiyānaṃ, tesaṃ nivāsatāya<br />
tambapaṇṇidīpassa ca sīhaḷabhāvo veditabbo. </span><span class="fontstyle8">Ābhatā</span><span class="fontstyle7">ti jambudīpato ānītā. </span><span class="fontstyle8">Athā</span><span class="fontstyle7">ti pacchā. Aparabhāge hi asaṅkaratthaṃ<br />
sīhaḷabhāsāya aṭṭhakathā ṭhapitāti. Tenassa mūlaṭṭhakathā sabbasādhāraṇā na hotīti idaṃ atthappakāsanaṃ ekantena<br />
karaṇīyanti dasseti. Tenevāha – </span><span class="fontstyle8">‘‘dīpavāsīnamatthāyā’’</span><span class="fontstyle7">ti. Tattha </span><span class="fontstyle8">dīpavāsīna</span><span class="fontstyle7">nti jambudīpavāsīnaṃ. </span><span class="fontstyle8">Dīpavāsīna</span><span class="fontstyle7">nti vā<br />
sīhaḷadīpavāsīnaṃ atthāya sīhaḷabhāsāya ṭhapitāti yojanā.<br />
</span><span class="fontstyle8">Apanetvānā</span><span class="fontstyle7">ti kañcukasadisaṃ sīhaḷabhāsaṃ apanetvā. </span><span class="fontstyle8">Tato</span><span class="fontstyle7">ti aṭṭhakathāto. </span><span class="fontstyle8">Aha</span><span class="fontstyle7">nti attānaṃ niddisati. </span><span class="fontstyle8">Manoramaṃ<br />
bhāsa</span><span class="fontstyle7">nti māgadhabhāsaṃ. Sā hi sabhāvaniruttibhūtā paṇḍitānaṃ manaṃ ramayatīti. Tenevāha –<br />
</span><span class="fontstyle8">‘‘tantinayānucchavika’’</span><span class="fontstyle7">nti, pāḷigatiyā anulomikaṃ pāḷibhāsāyānuvidhāyininti attho. </span><span class="fontstyle8">Vigatadosa</span><span class="fontstyle7">nti<br />
asabhāvaniruttibhāsantararahitaṃ.<br />
</span><span class="fontstyle8">Samayaṃ avilomento</span><span class="fontstyle7">ti siddhantaṃ avirodhento, etena atthadosābhāvamāha. Aviruddhattā eva hi theravādāpi idha<br />
pakāsiyissanti. </span><span class="fontstyle8">Theravaṃsapadīpāna</span><span class="fontstyle7">nti thirehi sīlakkhandhādīhi samannāgatattā therā, mahākassapādayo. Tehi āgatā<br />
ācariyaparamparā theravaṃso, tappariyāpannā hutvā āgamādhigamasampannattā paññāpajjotena tassa samujjalanato<br />
</span><span class="fontstyle8">theravaṃsapadīpā, </span><span class="fontstyle7">mahāvihāravāsino therā, tesaṃ. Vividhehi ākārehi nicchīyatīti vinicchayo, gaṇṭhiṭṭhānesu<br />
khīlamaddanākārena pavattā vimaticchedakathā. Suṭṭhu nipuṇo saṇho vinicchayo etesanti </span><span class="fontstyle8">sunipuṇavinicchayā. </span><span class="fontstyle7">Atha vā<br />
vinicchinotīti vinicchayo, yathāvuttavisayaṃ ñāṇaṃ. Suṭṭhu nipuṇo cheko vinicchayo etesanti </span><span class="fontstyle8">sunipuṇavinicchayā, </span><span class="fontstyle7">etena<br />
mahākassapāditheraparamparābhato, tatoyeva ca aviparīto saṇhasukhumo mahāvihāravāsīnaṃ vinicchayoti tassa<br />
pamāṇabhūtataṃ dasseti.<br />
</span><span class="fontstyle8">Sujanassa cā</span><span class="fontstyle7">ti </span><span class="fontstyle8">ca</span><span class="fontstyle7">-saddo sampiṇḍanattho, tena na kevalaṃ jambudīpavāsīnameva atthāya, atha kho<br />
sādhujanatosanatthañcāti dasseti, tena ca tambapaṇṇidīpavāsīnampi atthāyāti ayamattho siddho hoti, uggahaṇādisukaratāya<br />
tesampi bahupakārattā. </span><span class="fontstyle8">Ciraṭṭhitattha</span><span class="fontstyle7">nti ciraṭṭhitiatthaṃ, cirakālaṭṭhitiyāti attho. Idañhi atthappakāsanaṃ<br />
aviparītabyañjanasunikkhepassa atthasunayassa ca upāyabhāvato saddhammassa ciraṭṭhitiyā saṃvattati. Vuttañhetaṃ<br />
bhagavatā –<br />
</span><span class="fontstyle9">Page 6 sur 144<br />
www.tipitaka.org Vipassana Research Institute</span></span><br />
<span style="font-size: 14pt; font-family: tahoma, arial, helvetica, sans-serif;"><span class="fontstyle7">‘‘Dveme, bhikkhave, dhammā saddhammassa ṭhitiyā asammosāya anantaradhānāya saṃvattanti. Katame dve?<br />
Sunikkhattañca padabyañjanaṃ, attho ca sunīto’’ti (a. ni. 2.21).<br />
Yaṃ atthavaṇṇanaṃ kattukāmo, tassā mahattaṃ pariharituṃ </span><span class="fontstyle8">‘‘sīlakathā’’</span><span class="fontstyle7">tiādi vuttaṃ. Tenevāha – </span><span class="fontstyle8">‘‘na taṃ idha<br />
vicārayissāmī’’</span><span class="fontstyle7">ti. Atha vā yaṃ aṭṭhakathaṃ kattukāmo, tadekadesabhāvena visuddhimaggo ca gahetabboti kathikānaṃ<br />
upadesaṃ karonto tattha vicāritadhamme uddesavasena dasseti </span><span class="fontstyle8">‘‘sīlakathā’’ </span><span class="fontstyle7">tiādinā. Tattha </span><span class="fontstyle8">sīlakathā</span><span class="fontstyle7">ti<br />
cārittavārittādivasena sīlavitthārakathā. </span><span class="fontstyle8">Dhutadhammā</span><span class="fontstyle7">ti piṇḍapātikaṅgādayo (visuddhi. 1.22; theragā. aṭṭha. 2.845, 849)<br />
terasa kilesadhunanakadhammā. </span><span class="fontstyle8">Kammaṭṭhānāni sabbānī</span><span class="fontstyle7">ti pāḷiyaṃ āgatāni aṭṭhatiṃsa, aṭṭhakathāyaṃ dveti niravasesāni<br />
yogakammassa bhāvanāya pavattiṭṭhānāni. </span><span class="fontstyle8">Cariyāvidhānasahito</span><span class="fontstyle7">ti rāgacaritādīnaṃ sabhāvādividhānena sahito. </span><span class="fontstyle8">Jhānāni<br />
</span><span class="fontstyle7">cattāri rūpāvacarajjhānāni, </span><span class="fontstyle8">samāpattiyo </span><span class="fontstyle7">catasso arūpasamāpattiyo. Aṭṭhapi vā paṭiladdhamattāni </span><span class="fontstyle8">jhānāni,<br />
</span><span class="fontstyle7">samāpajjanavasībhāvappattiyā </span><span class="fontstyle8">samāpattiyo. Jhānāni </span><span class="fontstyle7">vā rūpārūpāvacarajjhānāni, </span><span class="fontstyle8">samāpattiyo<br />
</span><span class="fontstyle7">phalasamāpattinirodhasamāpattiyo.<br />
Lokiyalokuttarabhedā cha abhiññāyo </span><span class="fontstyle8">sabbā abhiññāyo. </span><span class="fontstyle7">Ñāṇavibhaṅgādīsu āgatanayena ekavidhādinā paññāya<br />
saṅkaletvā sampiṇḍetvā nicchayo </span><span class="fontstyle8">paññāsaṅkalananicchayo.<br />
</span><span class="fontstyle7">Paccayadhammānaṃ hetādīnaṃ paccayuppannadhammānaṃ hetupaccayādibhāvo paccayākāro, tassa desanā<br />
</span><span class="fontstyle8">paccayākāradesanā, </span><span class="fontstyle7">paṭiccasamuppādakathāti attho. Sā pana ghanavinibbhogassa sudukkaratāya saṇhasukhumā,<br />
nikāyantaraladdhisaṅkararahitā, ekattanayādisahitā ca tattha vicāritāti āha – </span><span class="fontstyle8">‘‘suparisuddhanipuṇanayā’’</span><span class="fontstyle7">ti.<br />
Paṭisambhidādīsu āgatanayaṃ avissajjetvāva vicāritattā </span><span class="fontstyle8">avimuttatanti maggā.<br />
Iti pana sabba</span><span class="fontstyle7">nti </span><span class="fontstyle8">iti</span><span class="fontstyle7">-saddo parisamāpane, </span><span class="fontstyle8">pana</span><span class="fontstyle7">-saddo vacanālaṅkāre, etaṃ sabbanti attho. </span><span class="fontstyle8">Idhā</span><span class="fontstyle7">ti imissā<br />
aṭṭhakathāyaṃ. </span><span class="fontstyle8">Na vicārayissāmi, </span><span class="fontstyle7">punaruttibhāvatoti adhippāyo.<br />
Idāni tasseva avicāraṇassa ekantakāraṇaṃ niddhārento </span><span class="fontstyle8">‘‘majjhe visuddhimaggo’’</span><span class="fontstyle7">tiādimāha. Tattha </span><span class="fontstyle8">‘‘majjhe<br />
ṭhatvā’’</span><span class="fontstyle7">ti etena majjhebhāvadīpanena visesato catunnaṃ āgamānaṃ sādhāraṇaṭṭhakathā visuddhimaggo, na<br />
sumaṅgalavilāsinīādayo viya asādhāraṇaṭṭhakathāti dasseti. ‘‘Visesato’’ti idaṃ vinayābhidhammānampi visuddhimaggo<br />
yathārahaṃ atthavaṇṇanā hoti yevāti katvā vuttaṃ.<br />
</span><span class="fontstyle8">Iccevā</span><span class="fontstyle7">ti iti eva. </span><span class="fontstyle8">Tampī</span><span class="fontstyle7">ti visuddhimaggampi. </span><span class="fontstyle8">Etāyā</span><span class="fontstyle7">ti sumaṅgalavilāsiniyā. Ettha ca ‘‘sīhaḷadīpaṃ ābhatā’’tiādinā<br />
atthappakāsanassa nimittaṃ dasseti, ‘‘dīpavāsīnamatthāya, sujanassa ca tuṭṭhatthaṃ, ciraṭṭhitatthañca dhammassā’’ti etena<br />
payojanaṃ, avasiṭṭhena karaṇappakāraṃ. Sīlakathādīnaṃ avicāraṇampi hi idha karaṇappakāro evāti.<br />
Ganthārambhakathāvaṇṇanā niṭṭhitā.</span></span></p>
<p><span style="font-size: 14pt; font-family: tahoma, arial, helvetica, sans-serif;"><strong>Tải Sách Ebook Tại Đây: </strong></span><span style="font-size: 14pt; font-family: tahoma, arial, helvetica, sans-serif;"><a href="https://thienvipassana.net/wp-content/uploads/2021/04/Sīlakkhandhavaggaṭīkā.pdf"><strong>Dighanikaye Silakkhandhavaggatika</strong></a></span></p>
<a href="https://thienvipassana.net/wp-content/uploads/2021/04/Sīlakkhandhavaggaṭīkā.pdf" class="pdfemb-viewer" style="" data-width="max" data-height="max" data-mobile-width="500"  data-scrollbar="none" data-download="on" data-tracking="on" data-newwindow="on" data-pagetextbox="off" data-scrolltotop="off" data-startzoom="100" data-startfpzoom="100" data-toolbar="bottom" data-toolbar-fixed="off">Sīlakkhandhavaggaṭīkā<br/></a>
]]></content:encoded>
					
		
		
			</item>
	</channel>
</rss>
