<?xml version="1.0" encoding="UTF-8"?><rss version="2.0"
	xmlns:content="http://purl.org/rss/1.0/modules/content/"
	xmlns:wfw="http://wellformedweb.org/CommentAPI/"
	xmlns:dc="http://purl.org/dc/elements/1.1/"
	xmlns:atom="http://www.w3.org/2005/Atom"
	xmlns:sy="http://purl.org/rss/1.0/modules/syndication/"
	xmlns:slash="http://purl.org/rss/1.0/modules/slash/"
	>

<channel>
	<title>Samyuttanikaye Nidanavagga-atthakatha &#8211; Thiền Vipassana Do Thiền Sư S.N. Goenka Giảng Dạy, Phương Thuốc Chữa Bệnh Phiền Não Của Chúng Sinh</title>
	<atom:link href="https://thienvipassana.net/tag/samyuttanikaye-nidanavagga-atthakatha/feed/" rel="self" type="application/rss+xml" />
	<link>https://thienvipassana.net</link>
	<description>Tổng Hợp Chia Sẻ Các Bài Pháp Về Thiền Vipassana (Thiền Tứ Niệm Xứ) Theo Phương Pháp Ngài Thiền Sư S.N. Goenka Giảng Dạy, Các Tài Liệu Dhamma, Trợ Duyên Ai Đó Hữu Duyên Được Vững Vàng Trên Con Đường Tu Tập Giải Thoát Khổ, Được An Lạc Thực Sự, Hoà Hợp Thực Sự, Hạnh Phúc Thực Sự. #vipassana #dhamma #goenka #thienvipassana #buddha #phatphap #phatgiao #thiền</description>
	<lastBuildDate>Sat, 08 May 2021 12:25:40 +0000</lastBuildDate>
	<language>vi</language>
	<sy:updatePeriod>
	hourly	</sy:updatePeriod>
	<sy:updateFrequency>
	1	</sy:updateFrequency>
	<generator>https://wordpress.org/?v=6.9.4</generator>

<image>
	<url>https://thienvipassana.net/wp-content/uploads/2020/05/cropped-LOGO-PHÁP-BẢO-ORIGINAL-7-32x32.png</url>
	<title>Samyuttanikaye Nidanavagga-atthakatha &#8211; Thiền Vipassana Do Thiền Sư S.N. Goenka Giảng Dạy, Phương Thuốc Chữa Bệnh Phiền Não Của Chúng Sinh</title>
	<link>https://thienvipassana.net</link>
	<width>32</width>
	<height>32</height>
</image> 
	<item>
		<title>SAMYUTTANIKAYE NIDANAVAGGA-ATTHAKATHA</title>
		<link>https://thienvipassana.net/samyuttanikaye-nidanavagga-atthakatha/</link>
		
		<dc:creator><![CDATA[admin]]></dc:creator>
		<pubDate>Mon, 03 May 2021 05:33:45 +0000</pubDate>
				<category><![CDATA[CHÚ GIẢI PALI]]></category>
		<category><![CDATA[KHO DỮ LIỆU]]></category>
		<category><![CDATA[KHO EBOOKS TAM TẠNG TIẾNG PALI]]></category>
		<category><![CDATA[KHO SÁCH EBOOKS]]></category>
		<category><![CDATA[Samyuttanikaye Nidanavagga-atthakatha]]></category>
		<guid isPermaLink="false">https://thienvipassana.net/?p=92409</guid>

					<description><![CDATA[Samyuttanikaye Nidanavagga-atthakatha Evaṃ me sutanti – nidānavagge paṭhamaṃ paṭiccasamuppādasuttaṃ. Tatrāyaṃ anupubbapadavaṇṇanā – tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesīti, ettha tatrāti desakālaparidīpanaṃ.]]></description>
										<content:encoded><![CDATA[<h2 style="text-align: center;"><span style="font-size: 24pt; font-family: tahoma, arial, helvetica, sans-serif;"><a href="https://thienvipassana.net/wp-content/uploads/2021/05/Nidānavagga-aṭṭhakathā.pdf"><strong>Samyuttanikaye Nidanavagga-atthakatha</strong></a></span></h2>
<p><span style="font-family: tahoma, arial, helvetica, sans-serif; font-size: 14pt;"><span class="fontstyle0">Evaṃ me suta</span><span class="fontstyle2">nti – nidānavagge paṭhamaṃ paṭiccasamuppādasuttaṃ. Tatrāyaṃ<br />
anupubbapadavaṇṇanā – </span><span class="fontstyle0">tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesī</span><span class="fontstyle2">ti, ettha </span><span class="fontstyle0">tatrā</span><span class="fontstyle2">ti desakālaparidīpanaṃ.<br />
Tañhi ‘‘yaṃ samayaṃ viharati, tatra samaye, yasmiñca jetavane viharati, tatra jetavane’’ti dīpeti.<br />
Bhāsitabbayutte vā desakāle dīpeti. Na hi bhagavā ayutte dese kāle ca dhammaṃ bhāsati. ‘‘Akālo kho<br />
tāva bāhiyā’’tiādi (udā. 10) cettha sādhakaṃ. </span><span class="fontstyle0">Kho</span><span class="fontstyle2">ti padapūraṇamatte, avadhāraṇe ādikālatthe vā nipāto.<br />
</span><span class="fontstyle0">Bhagavā</span><span class="fontstyle2">ti lokagarudīpanaṃ. </span><span class="fontstyle0">Bhikkhū</span><span class="fontstyle2">ti kathāsavanayuttapuggalavacanaṃ. Apicettha ‘‘bhikkhakoti<br />
bhikkhu, bhikkhācariyaṃ ajjhūpagatoti bhikkhū’’tiādinā (pārā. 45; vibha. 510) nayena vacanattho<br />
veditabbo. </span><span class="fontstyle0">Āmantesī</span><span class="fontstyle2">ti ālapi, abhāsi, sambodhesi, ayamettha attho. Aññatra pana ñāpanepi hoti. Yathāha<br />
– ‘‘āmantayāmi vo, bhikkhave, paṭivedayāmi vo, bhikkhave’’ti. Pakkosanepi. Yathāha – ‘‘ehi tvaṃ,<br />
bhikkhu, mama vacanena sāriputtaṃ āmantehī’’ti (a. ni. 9.11). </span><span class="fontstyle0">Bhikkhavo</span><span class="fontstyle2">ti āmantanākāradīpanaṃ.<br />
Tañca bhikkhanasīlatādiguṇayogasiddhattā vuttaṃ. Bhikkhanasīlatāguṇayuttopi hi bhikkhu,<br />
bhikkhanadhammatāguṇayuttopi bhikkhane sādhukāritāguṇayuttopīti saddavidū maññanti. Tena ca<br />
tesaṃ bhikkhanasīlatādiguṇayogasiddhena vacanena hīnādhikajanasevitavuttiṃ pakāsento<br />
uddhatadīnabhāvaniggahaṃ karoti. ‘‘Bhikkhavo’’ti iminā ca<br />
karuṇāvipphārasommahadayanayananipātapubbaṅgamena vacanena te attano abhimukhe karonto teneva<br />
kathetukamyatādīpakena nesaṃ vacanena sotukamyataṃ janeti, teneva ca sambodhanatthena sādhukaṃ<br />
manasikārepi niyojeti. Sādhukaṃ manasikārāyattā hi sāsanasampatti.<br />
Aparesupi devamanussesu vijjamānesu kasmā bhikkhūyeva āmantesīti ce?<br />
Jeṭṭhaseṭṭhāsannasadāsannihitabhāvato. Sabbaparisasādhāraṇā hi bhagavato dhammadesanā, parisāya<br />
jeṭṭhā bhikkhū paṭhamaṃ uppannattā, seṭṭhā anagāriyabhāvaṃ ādiṃ katvā satthucariyānuvidhāyakattā<br />
sakalasāsanapaṭiggāhakattā ca, āsannā tattha nisinnesu satthusantikattā, sadāsannihitā<br />
satthusantikāvacarattāti. Apica te dhammadesanāya bhājanaṃ yathānusiṭṭhaṃ paṭipattisabbhāvato.<br />
Visesato ca ekacce bhikkhūyeva sandhāya ayaṃ desanāpīti evaṃ āmantesi.<br />
Kimatthaṃ pana bhagavā dhammaṃ desento paṭhamaṃ bhikkhū āmantesi, na dhammameva<br />
desesīti? Satijananatthaṃ. Bhikkhū aññaṃ cintentāpi vikkhittacittāpi dhammaṃ paccavekkhantāpi<br />
kammaṭṭhānaṃ manasikarontāpi nisinnā honti. Te anāmantetvā dhamme desiyamāne ‘‘ayaṃ desanā<br />
kiṃnidānā kiṃpaccayā katamāya aṭṭhuppattiyā desitā’’ti sallakkhetuṃ asakkontā duggahitaṃ vā<br />
gaṇheyyuṃ, na vā gaṇheyyuṃ, tena nesaṃ satijananatthaṃ bhagavā paṭhamaṃ āmantetvā pacchā<br />
dhammaṃ deseti.<br />
</span><span class="fontstyle0">Bhadante</span><span class="fontstyle2">ti gāravavacanametaṃ, satthuno paṭivacanadānaṃ vā. Apicettha ‘‘bhikkhavo’’ti<br />
vadamāno bhagavā bhikkhū ālapati. ‘‘Bhadante’’ti vadamānā te bhagavantaṃ paccālapanti. Tathā hi<br />
‘‘bhikkhavo’’ti bhagavā ābhāsati, ‘‘bhadante’’ti paccābhāsanti. ‘‘Bhikkhavo’’ti paṭivacanaṃ dāpeti,<br />
‘‘bhadante’’ti paṭivacanaṃ denti. </span><span class="fontstyle0">Te bhikkhū</span><span class="fontstyle2">ti ye bhagavā āmantesi, te. </span><span class="fontstyle0">Bhagavato paccassosu</span><span class="fontstyle2">nti<br />
</span><span class="fontstyle3">Page 1 sur 111<br />
www.tipitaka.org Vipassana Research Institute</span></span><br />
<span style="font-family: tahoma, arial, helvetica, sans-serif; font-size: 14pt;"><span class="fontstyle2">bhagavato āmantanaṃ patiassosuṃ, abhimukhā hutvā suṇiṃsu sampaṭicchiṃsu paṭiggahesunti<br />
attho. </span><span class="fontstyle0">Bhagavā etadavocā</span><span class="fontstyle2">ti, bhagavā etaṃ idāni vattabbaṃ sakalasuttaṃ avoca. Ettāvatā yaṃ āyasmatā<br />
ānandena atthabyañjanasampannassa buddhānaṃ desanāñāṇagambhīrabhāvasaṃsūcakassa imassa<br />
suttassa sukhāvagāhaṇatthaṃ kāladesadesakaparisāpadesappaṭimaṇḍitaṃ nidānaṃ bhāsitaṃ, tassa<br />
atthavaṇṇanā samattā.<br />
Idāni </span><span class="fontstyle0">paṭiccasamuppādaṃ vo</span><span class="fontstyle2">tiādinā nayena bhagavatā nikkhittassa suttassa saṃvaṇṇanāya okāso<br />
anuppatto. Sā panesā suttavaṇṇanā yasmā suttanikkhepaṃ vicāretvā vuccamānā pākaṭā hoti, tasmā<br />
suttanikkhepaṃ tāva vicāressāma. Cattāro hi suttanikkhepā – attajjhāsayo, parajjhāsayo, pucchāvasiko,<br />
aṭṭhuppattikoti. Tattha yāni suttāni bhagavā parehi anajjhiṭṭho kevalaṃ attano ajjhāsayeneva katheti,<br />
seyyathidaṃ – dasabalasuttantahārako candopama-vīṇopama-sammappadhāna-iddhipāda-indriyabalabojjhaṅgamaggaṅga-suttantahārakoti evamādīni, tesaṃ </span><span class="fontstyle0">attajjhāsayo </span><span class="fontstyle2">nikkhepo.<br />
Yāni pana ‘‘paripakkā kho rāhulassa vimuttiparipācanīyā dhammā. Yaṃnūnāhaṃ rāhulaṃ uttariṃ<br />
āsavānaṃ khaye vineyya’’nti (saṃ. ni. 4.121; ma. ni. 3.416) evaṃ paresaṃ ajjhāsayaṃ khantiṃ<br />
nijjhānakkhamaṃ manaṃ abhinīhāraṃ bujjhanabhāvañca apekkhitvā parajjhāsayavasena kathitāni,<br />
seyyathidaṃ – cūḷarāhulovādasuttaṃ, mahārāhulovādasuttaṃ, dhammacakkappavattanaṃ,<br />
anattalakkhaṇasuttaṃ, āsīvisopamasuttaṃ, dhātuvibhaṅgasuttanti, evamādīni, tesaṃ </span><span class="fontstyle0">parajjhāsayo<br />
</span><span class="fontstyle2">nikkhepo.<br />
Bhagavantaṃ pana upasaṅkamitvā catasso parisā cattāro vaṇṇā nāgā supaṇṇā gandhabbā asurā<br />
yakkhā mahārājāno tāvatiṃsādayo devā mahābrahmāti evamādayo ‘‘bojjhaṅgā bojjhaṅgāti, bhante,<br />
vuccanti – (saṃ. ni. 5.202) nīvaraṇā nīvaraṇāti, bhante, vuccanti – ime nu kho, bhante,<br />
pañcupādānakkhandhā, kiṃsūdha vittaṃ purisassa seṭṭha’’ntiādinā (saṃ. ni. 1.246; su. ni. 183) nayena<br />
pañhaṃ pucchanti. Evaṃ puṭṭhena bhagavatā yāni kathitāni bojjhaṅgasaṃyuttādīni, yāni vā panaññānipi<br />
devatāsaṃyutta, mārasaṃyutta, brahmasaṃyutta, sakkapañha, cūḷavedalla, mahāvedalla,<br />
sāmaññaphalaāḷavaka, sūciloma, kharalomasuttādīni, tesaṃ </span><span class="fontstyle0">pucchāvasiko </span><span class="fontstyle2">nikkhepo.<br />
Yāni pana tāni uppannaṃ kāraṇaṃ paṭicca kathitāni, seyyathidaṃ – dhammadāyādaṃ.<br />
Cūḷasīhanādasuttaṃ puttamaṃsūpamaṃ dārukkhandhūpamaṃ aggikkhandhūpamaṃ pheṇapiṇḍūpamaṃ<br />
pāricchattakūpamanti evamādīni, tesaṃ </span><span class="fontstyle0">aṭṭhuppattiko </span><span class="fontstyle2">nikkhepo.<br />
Evametesu catūsu nikkhepesu imassa paṭiccasamuppādasuttassa parajjhāsayo nikkhepo.<br />
Parapuggalajjhāsayavasena hidaṃ bhagavatā nikkhittaṃ. Katamesaṃ puggalānaṃ ajjhāsayavasenāti?<br />
Ugghaṭitaññūnaṃ. Cattāro hi puggalā ugghaṭitaññū vipañcitaññū neyyo padaparamoti. Tattha yassa<br />
puggalassa saha udāhaṭavelāya dhammābhisamayo hoti, ayaṃ vuccati puggalo </span><span class="fontstyle0">ugghaṭitaññū</span><span class="fontstyle2">. Yassa<br />
puggalassa saṃkhittena bhāsitassa vitthārena atthe vibhajiyamāne dhammābhisamayo hoti, ayaṃ vuccati<br />
puggalo </span><span class="fontstyle0">vipañcitaññū</span><span class="fontstyle2">. Yassa puggalassa uddesato paripucchato yoniso manasikaroto, kalyāṇamitte<br />
sevato, bhajato, payirupāsato, anupubbena dhammābhisamayo hoti, ayaṃ vuccati puggalo </span><span class="fontstyle0">neyyo</span><span class="fontstyle2">. Yassa<br />
puggalassa bahumpi suṇato, bahumpi dhārayato, bahumpi vācayato na tāya jātiyā dhammābhisamayo<br />
hoti, ayaṃ vuccati puggalo </span><span class="fontstyle0">padaparamo</span><span class="fontstyle2">. Iti imesu catūsu puggalesu ugghaṭitaññūpuggalānaṃ<br />
ajjhāsayavasena idaṃ suttaṃ nikkhittaṃ.<br />
Tadā kira pañcasatā janapadavāsikā bhikkhū sabbeva ekacarā dvicarā ticarā catucarā pañcacarā<br />
sabhāgavuttino dhutaṅgadharā āraddhavīriyā yuttayogā vipassakā saṇhaṃ sukhumaṃ suññataṃ<br />
paccayākāradesanaṃ patthayamānā sāyanhasamaye bhagavantaṃ upasaṅkamitvā, vanditvā,<br />
rattakambalasāṇiyā parikkhipamānā viya desanaṃ paccāsīsamānā parivāretvā nisīdiṃsu. Tesaṃ<br />
ajjhāsayavasena bhagavā idaṃ suttaṃ ārabhi. Yathā hi cheko cittakāro aparikammakatabhittiṃ labhitvā,<br />
na āditova rūpaṃ samuṭṭhāpesi, mahāmattikalepādīhi pana bhittiparikammaṃ tāva katvā,<br />
kataparikammāya bhittiyā rūpaṃ samuṭṭhāpeti, kataparikammaṃ pana bhittiṃ labhitvā,<br />
bhittiparikammabyāpāraṃ akatvā, raṅgajātāni yojetvā, vaṭṭikaṃ vā tūlikaṃ vā ādāya rūpameva<br />
</span><span class="fontstyle4">Page 2 sur 111<br />
www.tipitaka.org Vipassana Research Institute</span></span><br />
<span style="font-family: tahoma, arial, helvetica, sans-serif; font-size: 14pt;"><span class="fontstyle2">samuṭṭhāpeti, evameva bhagavā akatābhinivesaṃ ādikammikakulaputtaṃ labhitvā nāssa āditova<br />
arahattapadaṭṭhānaṃ saṇhaṃ sukhumaṃ suññataṃ vipassanālakkhaṇaṃ ācikkhati,<br />
sīlasamādhikammassakatādiṭṭhisampadāya pana yojento pubbabhāgapaṭipadaṃ tāva ācikkhati. Yaṃ<br />
sandhāya vuttaṃ –<br />
‘‘Tasmātiha tvaṃ, bhikkhu, ādimeva visodhehi kusalesu dhammesu. Ko cādi kusalānaṃ<br />
dhammānaṃ? Sīlañca suvisuddhaṃ diṭṭhi ca ujukā. Yato kho te, bhikkhu, sīlañca suvisuddhaṃ<br />
bhavissati diṭṭhi ca ujukā. Tato tvaṃ, bhikkhu, sīlaṃ nissāya sīle patiṭṭhāya cattāro satipaṭṭhāne<br />
tividhena bhāveyyāsi. Katame cattāro? Idha tvaṃ, bhikkhu, ajjhattaṃ vā kāye kāyānupassī<br />
viharāhi ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Bahiddhā vā kāye…pe…<br />
ajjhattabahiddhā vā kāye…pe… dhammesu dhammānupassī viharāhi ātāpī sampajāno satimā<br />
vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Yato kho tvaṃ, bhikkhu, sīlaṃ nissāya sīle patiṭṭhāya ime<br />
cattāro satipaṭṭhāne evaṃ tividhena bhāvessasi, tato tuyhaṃ, bhikkhu, yā ratti vā divaso vā<br />
āgamissati, vuddhiyeva pāṭikaṅkhā kusalesu dhammesu, no parihānī’’ti (saṃ. ni. 5.369).<br />
Evaṃ ādikammikakulaputtassa sīlakathāya parikammaṃ kathetvā, arahattapadaṭṭhānaṃ saṇhaṃ<br />
sukhumaṃ suññataṃ vipassanālakkhaṇaṃ ācikkhati.<br />
Parisuddhasīlaṃ pana āraddhavīriyaṃ yuttayogaṃ vipassakaṃ labhitvā, nāssa<br />
pubbabhāgapaṭipadaṃ ācikkhati, ujukameva pana arahattapadaṭṭhānaṃ saṇhaṃ sukhumaṃ suññataṃ<br />
vipassanālakkhaṇaṃ ācikkhati. Ime pañcasatā bhikkhū pubbabhāgapaṭipadaṃ parisodhetvā ṭhitā<br />
sudhantasuvaṇṇasadisā suparimajjitamaṇikkhandhasannibhā, eko lokuttaramaggova nesaṃ anāgato. Iti<br />
tassāgamanatthāya satthā tesaṃ ajjhāsayaṃ apekkhamāno idaṃ suttaṃ ārabhi.<br />
Tattha </span><span class="fontstyle0">paṭiccasamuppāda</span><span class="fontstyle2">nti paccayākāraṃ. Paccayākāro hi aññamaññaṃ paṭicca sahite dhamme<br />
uppādeti. Tasmā paṭiccasamuppādoti vuccati. Ayamettha saṅkhepo, vitthāro pana visuddhimaggato<br />
gahetabbo.<br />
</span><span class="fontstyle0">Vo</span><span class="fontstyle2">ti ayaṃ vo-saddo paccatta-upayogakaraṇa-sampadāna-sāmivacana-padapūraṇesu dissati. ‘‘Kacci<br />
pana vo anuruddhā samaggā sammodamānā’’tiādīsu (ma. ni. 1.326; mahāva. 466) hi paccatte dissati.<br />
‘‘Gacchatha, bhikkhave, paṇāmemi vo’’tiādīsu (ma. ni. 2.157) upayoge. ‘‘Na vo mama santike<br />
vatthabba’’ntiādīsu (ma. ni. 2.157) karaṇe. ‘‘Vanapatthapariyāyaṃ vo, bhikkhave, desessāmī’’tiādīsu<br />
(ma. ni. 1.190) sampadāne. ‘‘Sabbesaṃ vo, sāriputta, subhāsita’’ntiādīsu (ma. ni. 1.345) sāmivacane.<br />
‘‘Ye hi vo ariyā parisuddhakāyakammantā’’tiādīsu (ma. ni. 1.35) padapūraṇamatte. Idha panāyaṃ<br />
sampadāne daṭṭhabbo. </span><span class="fontstyle0">Bhikkhave</span><span class="fontstyle2">ti patissavena abhimukhībhūtānaṃ puna ālapanaṃ. </span><span class="fontstyle0">Desessāmī</span><span class="fontstyle2">ti<br />
desanāpaṭijānanaṃ. </span><span class="fontstyle0">Taṃ suṇāthā</span><span class="fontstyle2">ti taṃ paṭiccasamuppādaṃ taṃ desanaṃ mayā vuccamānaṃ suṇātha.<br />
</span><span class="fontstyle0">Sādhukaṃ manasi karothā</span><span class="fontstyle2">ti ettha pana sādhukaṃ sādhūti ekatthametaṃ. Ayañca sādhusaddo<br />
āyācana-sampaṭicchana-sampahaṃsana-sundara-daḷhīkammādīsu dissati. ‘‘Sādhu me, bhante, bhagavā<br />
saṃkhittena dhammaṃ desetū’’tiādīsu (a. ni. 4.257; saṃ. ni. 4.65; 5.381) hi āyācane dissati. ‘‘Sādhu,<br />
bhanteti kho so bhikkhu bhagavato bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā’’tiādīsu (ma. ni. 3.86)<br />
sampaṭicchane. ‘‘Sādhu sādhu, sāriputtā’’tiādīsu (dī. ni. 3.349) sampahaṃsane.<br />
‘‘Sādhu dhammarucī rājā, sādhu paññāṇavā naro;<br />
Sādhu mittānamaddubbho, pāpassa akaraṇaṃ sukha’’nti. –<br />
Ādīsu (jā. 2.18.101) sundare. ‘‘Tena hi, brāhmaṇa, sādhukaṃ suṇāhī’’tiādīsu (a. ni. 5.192)<br />
sādhukasaddoyeva daḷhīkamme āṇattiyantipi vuccati. Idha panāyaṃ ettheva daḷhīkamme āṇattiyā ca<br />
attho veditabbo, sundaratthepi vaṭṭati. Daḷhīkaraṇatthena hi ‘‘daḷhaṃ imaṃ dhammaṃ suṇātha,<br />
suggahitaṃ gaṇhantā’’, āṇattiatthena ‘‘mama āṇattiyā suṇātha’’ sundaratthena ‘‘sundaramimaṃ<br />
bhaddakaṃ dhammaṃ suṇāthā’’ti etaṃ dīpitaṃ hoti. </span><span class="fontstyle0">Manasi karothā</span><span class="fontstyle2">ti āvajjetha. Samannāharathāti<br />
</span><span class="fontstyle5">Page 3 sur 111<br />
www.tipitaka.org Vipassana Research Institute</span></span><br />
<span style="font-family: tahoma, arial, helvetica, sans-serif; font-size: 14pt;"><span class="fontstyle2">attho. Avikkhittacittā hutvā nisāmetha, citte karothāti adhippāyo.<br />
Idānettha </span><span class="fontstyle0">taṃ suṇāthā</span><span class="fontstyle2">ti sotindriyavikkhepanivāraṇametaṃ. </span><span class="fontstyle0">Sādhukaṃ manasi karothā</span><span class="fontstyle2">ti<br />
manasikāre daḷhīkammaniyojanena manindriyavikkhepanivāraṇaṃ. Purimañcettha<br />
byañjanavipallāsagāhanivāraṇaṃ, pacchimaṃ atthavipallāsagāhanivāraṇaṃ. Purimena ca<br />
dhammassavane niyojeti, pacchimena sutānaṃ dhammānaṃ dhāraṇūpaparikkhāsu. Purimena ca<br />
‘‘sabyañjano ayaṃ dhammo, tasmā savanīyo’’ti dīpeti, pacchimena ‘‘sāttho, tasmā manasi kātabbo’’ti.<br />
Sādhukapadaṃ vā ubhayapadehi yojetvā, ‘‘yasmā ayaṃ dhammo dhammagambhīro ca desanāgambhīro<br />
ca, tasmā suṇātha sādhukaṃ. Yasmā atthagambhīro ca paṭivedhagambhīro ca, tasmā sādhukaṃ manasi<br />
karothā’’ti evaṃ yojanā veditabbā. </span><span class="fontstyle0">Bhāsissāmī</span><span class="fontstyle2">ti desessāmi. ‘‘Taṃ suṇāthā’’ti ettha paṭiññātaṃ desanaṃ<br />
saṃkhittatova na desessāmi, apica kho vitthāratopi naṃ bhāsissāmīti vuttaṃ hoti.<br />
Saṅkhepavitthāravācakāni hi etāni padāni. Yathāha vaṅgīsatthero –<br />
‘‘Saṃkhittenapi deseti, vitthārenapi bhāsati;<br />
Sāḷikāyiva nigghoso, paṭibhānaṃ udīrayī’’ti. (saṃ. ni. 1.214; theragā. 1241);<br />
Evaṃ vutte ussāhajātā hutvā </span><span class="fontstyle0">evaṃ, bhanteti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ </span><span class="fontstyle2">satthu<br />
vacanaṃ sampaṭicchiṃsu, paṭiggahesunti vuttaṃ hoti.<br />
Atha nesaṃ </span><span class="fontstyle0">bhagavā etadavoca </span><span class="fontstyle2">– etaṃ idāni vattabbaṃ ‘‘katamo ca, bhikkhave,<br />
paṭiccasamuppādo’’tiādiṃ sakalaṃ suttaṃ avoca. Tattha </span><span class="fontstyle0">katamo ca, bhikkhave, paṭiccasamuppādo</span><span class="fontstyle2">ti<br />
kathetukamyatāpucchā. Pañcavidhā hi pucchā adiṭṭhajotanāpucchā diṭṭhasaṃsandanāpucchā<br />
vimaticchedanāpucchā anumatipucchā kathetukamyatāpucchāti, tāsaṃ idaṃ nānattaṃ –<br />
Katamā </span><span class="fontstyle0">adiṭṭhajotanā pucchā </span><span class="fontstyle2">(mahāni. 150; cūḷani. puṇṇakamāṇavapucchāniddesa 12)? Pakatiyā<br />
lakkhaṇaṃ aññātaṃ hoti adiṭṭhaṃ atulitaṃ atīritaṃ avibhūtaṃ avibhāvitaṃ. Tassa ñāṇāya dassanāya<br />
tulanāya tīraṇāya vibhūtāya vibhāvanatthāya pañhaṃ pucchati. Ayaṃ adiṭṭhajotanāpucchā.<br />
Katamā </span><span class="fontstyle0">diṭṭhasaṃsandanāpucchā</span><span class="fontstyle2">? Pakatiyā lakkhaṇaṃ ñātaṃ hoti diṭṭhaṃ tulitaṃ tīritaṃ<br />
vibhūtaṃ vibhāvitaṃ. So aññehi paṇḍitehi saddhiṃ saṃsandanatthāya pañhaṃ pucchati. Ayaṃ<br />
diṭṭhasaṃsandanāpucchā.<br />
Katamā </span><span class="fontstyle0">vimaticchedanāpucchā</span><span class="fontstyle2">? Pakatiyā saṃsayapakkhando hoti vimatipakkhando dveḷhakajāto<br />
– ‘‘evaṃ nu kho, na nu kho, kathaṃ nu kho’’ti, so vimaticchedanatthāya pañhaṃ pucchati, ayaṃ<br />
vimaticchedanāpucchā.<br />
Katamā </span><span class="fontstyle0">anumatipucchā</span><span class="fontstyle2">? Bhagavā bhikkhūnaṃ anumatiyā pañhaṃ pucchati – ‘‘taṃ kiṃ<br />
maññatha, bhikkhave, rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā’’ti, aniccaṃ, bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā<br />
taṃ sukhaṃ vāti, dukkhaṃ, bhante. Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, kallaṃ nu taṃ<br />
samanupassituṃ – ‘‘etaṃ mama esohamasmi eso me attā’’ti, no hetaṃ bhanteti (saṃ. ni. 3.79). Ayaṃ<br />
anumatipucchā.<br />
Katamā </span><span class="fontstyle0">kathetukamyatāpucchā</span><span class="fontstyle2">? Bhagavā bhikkhūnaṃ kathetukamyatāya pañhaṃ pucchati –<br />
‘‘cattārome, bhikkhave, satipaṭṭhānā. Katame cattāro’’ti? Ayaṃ kathetukamyatāpucchāti.<br />
Tattha buddhānaṃ purimā tisso pucchā natthi. Kasmā? Buddhānañhi tīsu addhāsu kiñci saṅkhataṃ<br />
addhāvimuttaṃ vā asaṅkhataṃ adiṭṭhaṃ ajotitaṃ atulitaṃ atīritaṃ avibhūtaṃ avibhāvitaṃ nāma natthi.<br />
Tena nesaṃ adiṭṭhajotanāpucchā natthi. Yaṃ pana bhagavatā attano ñāṇena paṭividdhaṃ, tassa aññena<br />
samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā mārena vā brahmunā vā saddhiṃ saṃsandanakiccaṃ natthi.<br />
Tenassa diṭṭhasaṃsandanāpucchā natthi. Yasmā panesa akathaṃkathī tiṇṇavicikiccho sabbadhammesu<br />
vihatasaṃsayo. Tenassa vimaticchedanāpucchā natthi. Itarā pana dve pucchā bhagavato atthi. Tāsu ayaṃ<br />
</span><span class="fontstyle6">Page 4 sur 111<br />
www.tipitaka.org Vipassana Research Institute</span></span><br />
<span style="font-family: tahoma, arial, helvetica, sans-serif; font-size: 14pt;"><span class="fontstyle2">kathetukamyatā pucchāti veditabbā.<br />
Idāni tāva pucchāya puṭṭhaṃ paccayākāraṃ vibhajanto </span><span class="fontstyle0">avijjāpaccayā, bhikkhave,<br />
saṅkhārā</span><span class="fontstyle2">tiādimāha. Ettha ca yathā nāma ‘‘pitaraṃ kathessāmī’’ti āraddho ‘‘tissassa pitā soṇassa pitā’’ti<br />
paṭhamataraṃ puttampi katheti, evameva bhagavā paccayaṃ kathetuṃ āraddho ‘‘avijjāpaccayā<br />
saṅkhārā’’tiādinā nayena saṅkhārādīnaṃ paccaye avijjādidhamme kathento paccayuppannampi kathesi.<br />
Āhāravaggassa pana pariyosāne ‘‘paṭiccasamuppādañca vo, bhikkhave, desessāmi paṭiccasamuppanne<br />
ca dhamme’’ti (saṃ. ni. 2.20) ubhayaṃ ārabhitvā ubhayampi kathesi. Idāni </span><span class="fontstyle0">avijjāpaccayā<br />
saṅkhārā</span><span class="fontstyle2">tiādīsu pana avijjā ca sā paccayo cāti avijjāpaccayo. Tasmā avijjāpaccayā saṅkhārā<br />
sambhavantīti iminā nayena attho veditabbo. Ayamettha saṅkhepo, vitthārena pana sabbākārasampannā<br />
anulomapaṭiccasamuppādakathā visuddhimagge kathitā, tasmā sā tattha kathitavaseneva gahetabbā.<br />
Paṭilomakathāyaṃ pana </span><span class="fontstyle0">avijjāya tvevā</span><span class="fontstyle2">ti avijjāya tu eva. </span><span class="fontstyle0">Asesavirāganirodhā</span><span class="fontstyle2">ti virāgasaṅkhātena<br />
maggena asesanirodhā. </span><span class="fontstyle0">Saṅkhāranirodho</span><span class="fontstyle2">ti saṅkhārānaṃ anuppādanirodho hoti. Evaṃnirodhānaṃ pana<br />
saṅkhārānaṃ nirodhā viññāṇādīnañca nirodhā nāmarūpādīni niruddhāniyeva hontīti dassetuṃ<br />
</span><span class="fontstyle0">saṅkhāranirodhā viññāṇanirodho</span><span class="fontstyle2">tiādīni vatvā, </span><span class="fontstyle0">evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho<br />
hotī</span><span class="fontstyle2">ti āha. Tattha </span><span class="fontstyle0">kevalassā</span><span class="fontstyle2">ti sakalassa, suddhassa vā, sattavirahitassāti attho. </span><span class="fontstyle0">Dukkhakkhandhassā</span><span class="fontstyle2">ti<br />
dukkharāsissa. </span><span class="fontstyle0">Nirodho hotī</span><span class="fontstyle2">ti anuppādo hoti. Iti bhagavā anulomato dvādasahi padehi vaṭṭakathaṃ<br />
kathetvā tameva vaṭṭaṃ vinivaṭṭetvā paṭilomato dvādasahi padehi vivaṭṭaṃ kathento arahattena desanāya<br />
kūṭaṃ gaṇhi. Desanāpariyosāne te pañcasatā āraddhavipassakā ugghaṭitaññūpuggalā<br />
sūriyarasmisamphuṭṭhāni paripākagatāni padumāni viya saccāni bujjhitvā arahattaphale patiṭṭhahiṃsu.<br />
</span><span class="fontstyle0">Idamavoca bhagavā</span><span class="fontstyle2">ti idaṃ vaṭṭavivaṭṭavasena sakalasuttaṃ bhagavā avoca. </span><span class="fontstyle0">Attamanā te<br />
bhikkhū</span><span class="fontstyle2">ti tuṭṭhacittā te pañcasatā khīṇāsavā bhikkhū. </span><span class="fontstyle0">Bhagavato bhāsitaṃ abhinandu</span><span class="fontstyle2">nti<br />
karavīkarutamañjunā kaṇṇasukhena paṇḍitajanahadayānaṃ amatābhisekasadisena brahmassarena<br />
bhāsato bhagavato vacanaṃ abhinandiṃsu, anumodiṃsu ceva sampaṭicchiṃsu cāti attho. Tenetaṃ<br />
vuccati –<br />
‘‘Subhāsitaṃ sulapitaṃ, sādhu sādhūti tādino;<br />
Anumodamānā sirasā, sampaṭicchiṃsu bhikkhavo’’ti.<br />
Paṭhamapaṭiccasamuppādasuttavaṇṇanā niṭṭhitā.</span></span></p>
<p><span style="font-family: tahoma, arial, helvetica, sans-serif; font-size: 14pt;"><strong><span class="fontstyle2">Tải Sách Ebook Tại Đây: </span></strong></span><span style="font-size: 14pt; font-family: tahoma, arial, helvetica, sans-serif;"><a href="https://thienvipassana.net/wp-content/uploads/2021/05/Nidānavagga-aṭṭhakathā.pdf"><strong>Samyuttanikaye Nidanavagga-atthakatha</strong></a></span></p>
<a href="https://thienvipassana.net/wp-content/uploads/2021/05/Nidānavagga-aṭṭhakathā.pdf" class="pdfemb-viewer" style="" data-width="max" data-height="max" data-mobile-width="500"  data-scrollbar="none" data-download="on" data-tracking="on" data-newwindow="on" data-pagetextbox="off" data-scrolltotop="off" data-startzoom="100" data-startfpzoom="100" data-toolbar="bottom" data-toolbar-fixed="off">Nidānavagga-aṭṭhakathā<br/></a>
]]></content:encoded>
					
		
		
			</item>
	</channel>
</rss>
